5.klase pārgājienā pa Dauģēnu dabas taku

 

Eiropas sporta nedēļas laikā, precīzāk, šīs sportu popularizējošās nedēļas pēdējā dienā, 30.septembrī, Rūjienas vidusskolas 5.klases skolēniem notika pārgājiens pa Dauģēnu dabas taku.

Rudenīgi miglainajā rītā 41 skolēns, 4 vecāki un abas audzinātājas ar skolas autobusu brauca uz Puņmutēm Ramatas pagastā, kur bija sākums lielajam piedzīvojumam. Nonākot takas sākumpunktā, sadalījāmies grupās. Grupu vadītāji bija vecāki un audzinātājas. Kad grupas bija nokomplektētas, varējām doties ceļā. Grupu pārgājiena taktika bija dažāda – viena grupa izvēlējās iet tempā, otra gribēja vairāk izpētīt apkārtni, trešā izzināt informāciju par taku. Pēc 4 stundām visām grupām vajadzēja ierasties Skaņajā kalnā, lai paēstu pusdienas, ko bija pagatavojuši vecāki, atpūstos un tad turpinātu ceļu līdz Mazsalacas vidusskolai.

            Lai pārgājiens nebūtu vienmuļš, katra grupa saņēma uzdevumu komplektu: uzņemt grupas fotogrāfiju uz Nikuces dižakmens, kas atbilst nosaukumam „Mēs esam draugi”; uzņemt grupas fotogrāfiju uz putnu viesnīcas fona, kas atbilst nosaukumam „Es arī protu lidot”; uzņemt  grupas fotogrāfiju ar mežu aizaugušās mājas vietā, kas atbilst nosaukumam „Koki un mēs”; uz garākās laipas uzņemt fotogrāfiju „Čuk- čuk-bānis”; pie informatīvā stenda uzņemt fotogrāfiju ”Kas tur rakstīts?”; burtu režģī sameklēt sēņu nosaukumus; atšifrēt tekstu ar Rūjienas izloksnes vārdiem un nepaiet garām lietām, kas kaitē dabai, savākt tās, ielikt tām paredzētajā maisiņā un aiznest līdz galamērķim.

Pārgājiens skolēniem bija arī informācijas avots latviešu valodā apgūstamajai mācību vielai par domraksta tipiem, jo visi, kuri vērīgi, ieinteresēti, uzmanīgi, priecīgi, žiperīgi, smaidīgi pieveica 14,6 kilometrus, spēja uzrakstīt vēstījumu.

 

Lūk, domas no skolēnu domrakstiem!

Ernests: „Es visu pārgājiena laiku biju laimīgs un enerģisks. Man pārgājiens ļoti patika.”

Mikus G.: „Cik labs pārgājiens bija! Man ļoti patika.”

Aleksis: „Man ļoti patika garās laipas, jo varēja slidināties.”

Edgars: „Es vēlos, lai notiek vēl pārgājiens.”

Rihards L.: „Pusdienas bija gardas, bet es nevarēju apēst.”

Elizabete: „Kad paēdām, visi spēlējām ķerenes. Meitenes meta ritentiņus. Visiem bija jautri.”

Markuss D.: „Es Skaņajā kalnā atpūtos, nekustējos, jo man sāpēja kājas. Man nepatika pārgājiens, jo bija ilgi jāiet.”

Elans: „Mums visi uzdevumi bija vienkārši, izņemot par Rūvenes valodu. Labs pārgājiens, gribētu vēl tāda tipa pārgājienu, bet garāku.”

Mikus B.: „Man taka patika, redzēju smukus skatus.”

Estere: „Man vislabāk patika kāpt uz lielā akmens – Nikuces dižakmens.”

Kristians: „Es šim pārgājienam dotu 10 no 10.”

Katrīna Kate: “Bija jautri pildīt uzdevumus. Mēs pārgājiena laikā pārdomājām, cik jauki ir darīt labu dabai.”

Olivers: “Pārgājiens noritēja veiksmīgi. Visi bijām priecīgi. Diena visiem patika. Iesaku taku iziet arī citiem.”

Zane: “Mēs visi uzzinājām kaut ko jaunu. Es uzzināju, ka vecāki taisa tik garšīgu zupu.”

Raivo: „Ir jāiet pārgājienos, bija interesanti. Tas bija labs piedzīvojums.”

Mēs, audzinātājas, lepojamies ar saviem skolēniem, kuri devās kopā ar mums izzināt apkārtējo vidi un sakopt to, pilnībā izkustēties, pavadīt dienu svaigā gaisā un gūt jaunus iespaidus un emocijas.

 Mēs sakām paldies vecākiem – Esteres, Regnāra, Mikus G., Martas mammām – par pielalīšanos pārgājienā.

Mēs sakām paldies vecākiem – Zanes tētim, Kristofera mammai un audžutētim, Ronija tētim, kuri sagaidīja mūs Skaņajā kalnā ar smaržīgu piparmētru tēju un gardu frikadeļu zupu.

Uz sadarbību nākamajos pārgājienos!

Teksts: klases audzinātāja Ilga Penka

Foto: klases audzinātāja Monta Brīnuma