6.klases skolēni ekskursijā uz Tērveti

27.05.2022.

                Kad mācību gads jau gandrīz … gandrīz bija beidzies, nolēmām doties klases mācību ekskursijā uz Tērveti.

No Rūjienas līdz Tērvetei ir apmēram 227km, tā rāda attāluma noteicējs starp pilsētām.  Lai nokļūtu Tērvetē ap 10.00, no Rūjienas izbraucām plkst. 6.30. Skolēni brauciena laikā neizmantoja telefonu, viņiem bija jāpilnveido apkārtnes vērošanas prasme un vēlme sarunāties ar saviem klasesbiedriem.

Par šo ekskursijas daļu ir šādas atsauksmes:

Ance: „Autobusā uz Tērveti viss bija normāli, runājos ar savu blakussēdētāju.”

Elizabete: „Ceļš bija garš, bet ļoti interesants un jautrības pilns.”

Markuss Māris: „Man patika braukt ar autobusu, jo bija interesanti skatīties apkārt.”

Gustavs M.: „Man nepatika, ka nevarēja lietot telefonu.”

                Ekskursijas galvenais mērķis bija piedalīties gada lielākajā meža izziņas pasākumā  skolām „No skolas uz mežu”. Mums bija iespēja apmeklēt 99 meža izziņas pieturas, vērot paraugdemonstrējumus dabā, piemēram, mobilo šķeldošanas tehniku un  jaunākās paaudzes motorzāģus darbībā.  6.klases skolēniem  līdzi brauca 5 vecāki, un skolēni pēc savām vēlmēm sadalījās 7 grupās, kur pieaugušais bija grupas vadītājs. Tikai tad pasākuma daudzveidības iepazīšana varēja sākties. Par to, ka redzētā un iepazītā ir daudz, atklāj skolēnu atsauksmes.

Olivers: „Meža dienās man patika visa tehnika.”

Daniels: „Man patika loka šaušana.”

Dita: „Man patika braukt ar vilcieniņu.”

Kārlis: „Man patika stacijas, kur varēja vinnēt balvas.”

Kristiāns: „Man patika puzles likšana. Man ļoti patika meža diena, jo man patīk būt dabā.”

Elizabete: „Man patika meža dienas interesantie uzdevumi.”

Kad meža dienas pieturas punkti bija izstaigāti, skolēni drīkstēja doties uz Tērvetes dabas parku un iepazīt to.  Mūsu grupas izvēlējās doties uz Tērvetes skatu torni, kāpjot saskaitījām 147 pakāpienus. Kad uzkāpām tornī, apkārt pavērās lieliska ainava ar pļavām, mežiem, apdzīvotām vietām. Ieskrējām arī sēņu mežā un rūķu ciemā. Sēņu mežā visas sēnes bija milzīgas, bet rūķu ciemā viss bija tik mazs – mazas mājas, maza aka, mazas dzirnavas, mazi paši rūķēni arī.

Pl.15.50 satikāmies pie informācijas telts, lai dotos uz A.Brigaderes muzeju. Uzzinājām, ka tas ir privāts muzejs, kas pieder grāmatu izdevēja Jāņa Rapas dzimtai.

Gide vienkāršā un skolēniem saistošā valodā pastāstīja par A.Brigaderi. Ko no gides stāstījuma atceras skolēni?

Dans: „Man patika A.Brigaderes muzejā tas, ka mēs varējām būt tajā pašā mājā, kurā viņa dzīvoja.”

Markuss Māris: „Muzejā visas lietas bija piederējušas pašai A.Brigaderei.”

Elizabete: ”Man patika stāstījums par A.Brigaderi.”

Kate: „A.Brigaderes muzejā man patika telpu izkārtojums un gides stāsti.”

Estere: „Muzejs bija interesants, jo rakstniece bija pieskārusies visam, kas tur ir saglabājies.”

Ance: „Muzejā man patika, uzzināju, kā dzīvojusi A.Brigadere, apskatījos viņas māju.”

Kad klases kopbilde pie muzeja bija uzņemta, visi gribēja ātrāk nokļūt autobusā, jo nogurums  bija apliecinājums tam, ka ir nostaigāti vairāk nekā 10 km. Mājupceļā sarunas ar klasesbiedriem jau kļuva sadzirdamākas, smiekli skanīgāki. Par mājupceļu skolēniem ir savs viedoklis.

Marta: „Forši bija tas, ka mēs tikām uz maķīti.”

Eduards M.: „Autobusā bija jautri.”

Elizabete: „Atpakaļceļš bija ļoti jautrs.”

Raivo: „Atpakaļceļš bija vislabākais, jo mēs redzējām daudz ātru mašīnu.”

Pēc  plkst. 23.00 ieradāmies Rūjienā. Ekskursija bija beigusies.

Paldies Ances, Paulas Denīzes, Esteres, Sintijas mammai un Elizabetes tētim par līdzdalību ekskursijā.

 

Teksts un foto: 6.klases audzinātājas Ilga un Arta