12.aprīlī Rūjienas vidusskolā viesojās 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas komisijas pārstāvji, lai iepazītos ar Karoga glabātāju skolu veikumu skolēnu patriotisma audzināšanā kārtējā mācību gada laikā un sniegtu vērtējumu, ierosinājumus tālākajam darbam.

Lai stiprinātu skolēnu patriotisma jūtas, veicinātu interesi un izpratni par Latvijas vēstures notikumiem, Brīvības cīņām un sekmētu līdzdalību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, 2.klases un 7. – 9.klašu deju kolektīvi, kurus vada skolotāja Ilze Lippe, Mazās skolas 1.-3.klašu ansamblis, vadītāja Ilze Leska, bija sagatavojuši patīkamu priekšnesumu 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas komisijas pārstāvjiem.

Savukārt 10.klases skolēni līdzdarbojās skolas prezentācijas sagatavošanā un prezentēja Rūjienas vidusskolas veikumu skolēnu patriotisma audzināšanā šī mācību gada laikā.

Piederības sekmēšana skolai, novadam, Latvijai ir būtiska jau no pirmā brīža. Esam gandarīti, ka Rūjienas vidusskolā ir aktīvi skolēni, kuri iesaistās un līdzdarbojās pasākumu organizēšanā. Paldies audzinātājām M.Kukemilkai, S.Markinai, L.Āboltiņai – Žīgurei par atbalstu.

Direktores vietniece

Aiga Siliņa

Visā valstī, tostarp arī Rūjienas vidusskolā notika svinīgs brīdis, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadu jubilejai, kuru 17.novembra rītā atklāja skolas direktore Linda Čākure ar vārdiem: “Mēs varam mainīt dzīvesvietu un aizbraukt uz citu valsti — pasaule ir ļoti plaša, bet saknes, piederību šai zemei - tieši šeit pie Baltijas jūras, mēs nekad nevaram mainīt, tāpat kā nevaram pamainīt savu tēvu un māti” “Katrs personīgi padomāsim, vai mēs sagādājām dāvanu mūsu Latvijai? Jūs katrs gribat saņem dāvanu savā dzimšanas dienā. Padomāsim, vai mēs neesam darījuši ko tādu, kas sagādās prieku mātei Latvijai, vai esam ar atdevi strādājuši, krājuši zināšanas, izkopuši attiecības ar klasesbiedriem un kaimiņiem, bijuši lojāli, vai tiešām darījām visu, lai Latvija par mums priecātos!”

Patiesi, reizēm dzimšanas diena ir tas brīdis, lai sakārtotu domas un aptvertu, ka Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Lai padomātu, ko katram nozīmē šīs vārds — brīvība. Rūjienas vidusskolas audzēkņi noteikti atsaucās direktores aicinājumam svētku dienā atrast laiku un veltīt brīdi tam, lai padomātu, ko katram personīgi nozīmē Latvijas dzimšanas diena.

Skolas orķestra pavadījumā kopīgi nodziedājām Latvijas valsts himnu. Paldies skolas orķestrim un vadītājam Gvido Brenčevam par sniegto iespēju. Daļai orķestra dalībnieku šī bija pirmā uzstāšanās reize, līdz ar to atmiņā ļoti paliekoša.

Pie krūtīm skolēni nēsāja piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, kas simbolizēja daļu no mūsu karoga, tāpat kā mēs visi kopā esam daļa no mūsu valsts, jo Latviju veidojam katrs personīgi, individuāli, katrs bērns atsevišķi un arī kopā ar savu tēvu un māti, ģimeni, katra mājas ir daļa no mūsu Latvijas.

Klašu audzināšanas stundas svētku nedēļā izvērtās ļoti patriotiskas. Katrs audzinātājs bija padomājis, kā skolēnus mudināt aizdomāties par Latvijas zemes nozīmīgumu.

Mācību priekšmetu pedagogi savās stundās tematiski iekļāva dažādas tēmas par Latvijas dabu, vēsturi, klimatu u.tt. Skatījāmies latviešu patriotiskās filmas un veidojām apsveikumus Latvijai.

Svētku nedēļas laikā abās skolas telpās varēja aplūkot skolēnu veidoto attēlu, foto izstādi “Mana zeme skaistā”. Paldies ikvienam par iesaistīšanos izstādes tapšanā. Paldies skolotājai Mārai Gunai Dreimanei, kura piedāvāja iespēju katram skolas pedagogam, darbiniekam, skolēnam veidot Lielvārdes jostas fragmentu no saviem dzīves datiem. Tas bija ļoti vienojoši un emocionāli.

“Latvija – tā mums katram ir viena, bet katram šķiet citāda. No sniega baltumā mirdzošām kāpām līdz vasaras vēja glāstiem tveicīga jūlija pēcpusdienā. No rudens lapu krāsainās uguņošanas līdz pavasara iezvanīšanai. Mēs nākam pie Tevis, Latvija, tik dažādi savās domās un izjūtās, mēs nākam, lai Tevi uzrunātu Tavā dzimšanas dienā.”

Direktores vietniece

Aiga Siliņa

Šodien, 11.novembrī Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rūjienas vidusskolas saime tikās, lai atzīmētu Lāčplēša dienu, mūsu varoņu piemiņas dienu.

Mēs visi pieminam kritušos karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas valsts neatkarību un brīvību. Šī diena liek mums aizdomāties par to, ko mums katram nozīmē Latvija un kā mēs rīkotos, ja būtu jāizvēlas – bēgt, vai palikt un cīnīties.

Bermontiādes laikā, tas ir, 1919. gadā, 11. novembrī, Pārdaugavā Latvijas Bruņotie spēki sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēku, gūstot uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku. Gadu no gada pieminot šo zīmīgo Latvijas vēstures notikumu, tieši 11. novembrī, Lāčplēša dienā, tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Latviešu karavīri 1919. gada novembrī parādīja pasaulei, ka arī mazas valsts karaspēks var veiksmīgi aizstāvēt savu zemi pret daudz lielāku valstu armijām.

1919.gada 11. novembra cīņā Pārdaugavā, kuras rezultātā bermontieši tika padzīti no Rīgas,bija izšķiroša, jo tieši pēc tās tika iegūta Latvijas neatkarība. Šīs cīņa bija īpaša arī ar to, ka latviešu brīvības cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt, arī sliktāk bruņoti. Vēl līdz šim par galvenajiem Latvijas valsts armijas uzvaras iemesliem tiek minēti latviešu karavīru drosme un neatlaidība, kā arī Latvijas atbalsts no sabiedrotajām valstīm.

Brīvība ir tikai vienas paaudzes attālumā! To nevar nodot caur asinssaitēm, to nevar mantot un dāvināt. Tā atkal no jauna ir jāizcīna, jālolo un jāsargā.

Ikvienam ir svarīga piederības izjūta konkrētai grupai – ģimenei, tautai, valstij. Šī izjūta sākotnēji rodas tieši ģimenē, skolā netieši mācoties no redzētā un piedzīvotā tuvāko cilvēku lokā. To iespējams arī veicināt, runājot par tautas un valsts vērtībām, simboliem, rituāliem saprotamā veidā, kā arī piedaloties dažādos valstij un tautai nozīmīgos svētkos un gadskārtās.

Pagātne ir mūsu spēks. Tikai neaizmirstot pagātni, mums var būt nākotne. Ja saknes ir spēcīgas, tad Latvija kā valsts pastāvēs saules mūžu. Kopsim savas saknes un lolosim tās. Viss ir mūsu rokās. Šodien Varoņu piemiņas dienā aicinām katru atcerēties brīvības cīnītājus, atcerēties viņu varonības garu un aicinām katru visu savu mūžu, katras savas dienas gaitās darīt visu, lai arī mēs katrs varētu sevi uzskatīt par Latvijas godu un lepnumu, lai uz šīs zemes, kuru mēs visi mīlam, lai  visi kopā turpinātu veidot valsti – Latvijas valsti, kas ir mūsu gods un mūsu lepnums.

Liels paldies visiem, kuri iesaistījās pasākuma veiksmīgā norisē. Paldies mācītājam E.Graudiņam un draudzei par viesmīlīgo uzņemšanu. Paldies Rūjienas vidusskolas kolektīvam par palīdzību pasākuma organizēšanā.

Novembris ir mēnesis, kad pie krūtīm lepni piespraužam Latvijas karoga krāsas lentīti un māju logos iededzam svecītes, pieminot varoņus, kas nosargāja mūsu valsts neatkarību un, pateicoties kuriem, šodien varam dzīvot brīvā valstī.

Tomēr vēl svarīgāk par šādām darbībām ir liesmas iedegšana katram savā sirdī, izstarojot siltumu un gaismu, un dodot to citiem. Tāpēc aicinu ikvienu iedegt šo liesmu sevī!

Direktores vietniece

Aiga Siliņa

FOTOGALERIJA ŠEIT !

Nozīmīgākā 2.Cēsu pulka Skonieku rotas karavīru biedrības tradīcija saistās ar tās patriotismu un brīvības uzvaru, ik gadu nododot karogu glabāšanai kādai no pulka dalības skolām.

Šogad karoga glābšanas tradīcija ir nodota Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolai.

1.novembrī visas 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga dalības skolas tikās Gaujienā, lai svinīgi būtu klāt vēsturiskajā brīdī, kad pie 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga kārts tika piestiprinātas goda metāla plaksnes ar dalības skolu vārdiem. Plāksnes tika piestiprinātas tāda secībā, kādā karogs ticis glabāts skolā.

Rūjienas vidusskola karogu saņēmusi 1933., 2006. un 2017. gadā.

Jau 1928.gadā Kārlim Dzirkalim, domājot par skonieku rotas piemiņas saglabāšanu, radās ideja par karogu. Viņš ir arī karoga meta autors. Karoga vienā pusē uzraksts “CĒSU PULKA SKONIEKU ROTA” un “6. JŪNIJS 1919” uz balta laukuma, kas malās apņmemts ar zaļu apmali un ozola lapām. Otrā pusē pakāpeniska krāsu pāreja no tumši sarkana uz baltu, garenā rombā rotas krūšu nozīmes attēls ar uzrakstu “NO ZOBENA SAULE LĒCA”

Rotas piemiņas karogam līdzekļus ziedoja skolēni un skolotāji no 9 Ziemeļlatvijas ģimnāzijām: Cēsis, Valmiera, Limbaži, Mazsalaca, Rūjiena, Valka, Smiltene, Gaujiena, Alūksne un Stalbe – no kurām 1919.gada jūnija dienās pieteicās brīvprātīgie skolēni.

Kopīgas tradīcijas un cieņa pret Latvijas valsts Neatkarību ir katra pilsoņa sirds darbs.

Direktores vietniece

Aiga Siliņa