Šodien, 11.novembrī Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskajā baznīcā Rūjienas vidusskolas saime tikās, lai atzīmētu Lāčplēša dienu, mūsu varoņu piemiņas dienu.

Mēs visi pieminam kritušos karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas valsts neatkarību un brīvību. Šī diena liek mums aizdomāties par to, ko mums katram nozīmē Latvija un kā mēs rīkotos, ja būtu jāizvēlas – bēgt, vai palikt un cīnīties.

Bermontiādes laikā, tas ir, 1919. gadā, 11. novembrī, Pārdaugavā Latvijas Bruņotie spēki sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēku, gūstot uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku. Gadu no gada pieminot šo zīmīgo Latvijas vēstures notikumu, tieši 11. novembrī, Lāčplēša dienā, tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Latviešu karavīri 1919. gada novembrī parādīja pasaulei, ka arī mazas valsts karaspēks var veiksmīgi aizstāvēt savu zemi pret daudz lielāku valstu armijām.

1919.gada 11. novembra cīņā Pārdaugavā, kuras rezultātā bermontieši tika padzīti no Rīgas,bija izšķiroša, jo tieši pēc tās tika iegūta Latvijas neatkarība. Šīs cīņa bija īpaša arī ar to, ka latviešu brīvības cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt, arī sliktāk bruņoti. Vēl līdz šim par galvenajiem Latvijas valsts armijas uzvaras iemesliem tiek minēti latviešu karavīru drosme un neatlaidība, kā arī Latvijas atbalsts no sabiedrotajām valstīm.

Brīvība ir tikai vienas paaudzes attālumā! To nevar nodot caur asinssaitēm, to nevar mantot un dāvināt. Tā atkal no jauna ir jāizcīna, jālolo un jāsargā.

Ikvienam ir svarīga piederības izjūta konkrētai grupai – ģimenei, tautai, valstij. Šī izjūta sākotnēji rodas tieši ģimenē, skolā netieši mācoties no redzētā un piedzīvotā tuvāko cilvēku lokā. To iespējams arī veicināt, runājot par tautas un valsts vērtībām, simboliem, rituāliem saprotamā veidā, kā arī piedaloties dažādos valstij un tautai nozīmīgos svētkos un gadskārtās.

Pagātne ir mūsu spēks. Tikai neaizmirstot pagātni, mums var būt nākotne. Ja saknes ir spēcīgas, tad Latvija kā valsts pastāvēs saules mūžu. Kopsim savas saknes un lolosim tās. Viss ir mūsu rokās. Šodien Varoņu piemiņas dienā aicinām katru atcerēties brīvības cīnītājus, atcerēties viņu varonības garu un aicinām katru visu savu mūžu, katras savas dienas gaitās darīt visu, lai arī mēs katrs varētu sevi uzskatīt par Latvijas godu un lepnumu, lai uz šīs zemes, kuru mēs visi mīlam, lai  visi kopā turpinātu veidot valsti – Latvijas valsti, kas ir mūsu gods un mūsu lepnums.

Liels paldies visiem, kuri iesaistījās pasākuma veiksmīgā norisē. Paldies mācītājam E.Graudiņam un draudzei par viesmīlīgo uzņemšanu. Paldies Rūjienas vidusskolas kolektīvam par palīdzību pasākuma organizēšanā.

Novembris ir mēnesis, kad pie krūtīm lepni piespraužam Latvijas karoga krāsas lentīti un māju logos iededzam svecītes, pieminot varoņus, kas nosargāja mūsu valsts neatkarību un, pateicoties kuriem, šodien varam dzīvot brīvā valstī.

Tomēr vēl svarīgāk par šādām darbībām ir liesmas iedegšana katram savā sirdī, izstarojot siltumu un gaismu, un dodot to citiem. Tāpēc aicinu ikvienu iedegt šo liesmu sevī!

Direktores vietniece

Aiga Siliņa

FOTOGALERIJA ŠEIT !

Nozīmīgākā 2.Cēsu pulka Skonieku rotas karavīru biedrības tradīcija saistās ar tās patriotismu un brīvības uzvaru, ik gadu nododot karogu glabāšanai kādai no pulka dalības skolām.

Šogad karoga glābšanas tradīcija ir nodota Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolai.

1.novembrī visas 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga dalības skolas tikās Gaujienā, lai svinīgi būtu klāt vēsturiskajā brīdī, kad pie 2.Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga kārts tika piestiprinātas goda metāla plaksnes ar dalības skolu vārdiem. Plāksnes tika piestiprinātas tāda secībā, kādā karogs ticis glabāts skolā.

Rūjienas vidusskola karogu saņēmusi 1933., 2006. un 2017. gadā.

Jau 1928.gadā Kārlim Dzirkalim, domājot par skonieku rotas piemiņas saglabāšanu, radās ideja par karogu. Viņš ir arī karoga meta autors. Karoga vienā pusē uzraksts “CĒSU PULKA SKONIEKU ROTA” un “6. JŪNIJS 1919” uz balta laukuma, kas malās apņmemts ar zaļu apmali un ozola lapām. Otrā pusē pakāpeniska krāsu pāreja no tumši sarkana uz baltu, garenā rombā rotas krūšu nozīmes attēls ar uzrakstu “NO ZOBENA SAULE LĒCA”

Rotas piemiņas karogam līdzekļus ziedoja skolēni un skolotāji no 9 Ziemeļlatvijas ģimnāzijām: Cēsis, Valmiera, Limbaži, Mazsalaca, Rūjiena, Valka, Smiltene, Gaujiena, Alūksne un Stalbe – no kurām 1919.gada jūnija dienās pieteicās brīvprātīgie skolēni.

Kopīgas tradīcijas un cieņa pret Latvijas valsts Neatkarību ir katra pilsoņa sirds darbs.

Direktores vietniece

Aiga Siliņa

Lai sekmētu skolēnu līdzdalību Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres norisēs un iesaistītu viņus kolektīvās atmiņas saglabāšanā, veidošanā un pēctecības nodrošināšanā, Valsts izglītības satura centrs (VISC) aicināja izglītības iestādes septembrī organizēt Baltijas ceļa stundas, atceroties 23.augusta notikumus 1939.gadā un 1989.gadā, tiekoties ar Baltijas ceļa dalībniekiem un godinot brīvības cīnītājus, tādējādi stiprinot bērnos patriotisma jūtas un valstisko apziņu..

Arī Rūjienas vidusskolas skolēniem tika organizēta Baltijas ceļa stunda „Ejam tālāk pa Baltijas ceļu”, lai sekmētu skolēnu izpratni par notikumiem, kas risinājušies trešās atmodas laikā, vienojot vairāk nekā miljonu Baltijas valstu iedzīvotāju.

Tā septembra rītā 1.- 4.klašu skolēni kopā ar pedagogiem, skolas direktoru, vēstures skolotāju un četriem Japānas viesskolēniem kāpa autobusos, lai dotos uz Unguriņu – Lilli robežpunktu ar Igauniju.

Vēstures skolotājas Māra Guna Dreimane pastāstīja par Baltijas ceļa nozīmi. Skolotāja ļoti vienkārši izskaidroja, kāpēc pirms 25 gadiem trīs Baltijas valstis pārsteidza pasauli – cilvēki sadevās rokās, veidojot unikālo Baltijas ceļu kā vēstījumu pasaulei par savu vēlmi dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. Interesanti tāpat bija uzzināt, ka 1989.gada 23.augustā LTF noorganizētajā vērienīgajā akcijā, kad cilvēki sadevās rokās no Tallinas līdz Viļņai, izveidojās 600 kilometrus gara cilvēku ķēde.

Atceres stunda turpinājās pie Baltijas ceļa piemiņas zīmes, kuras autors ir Rūjienas metālmākslinieks Andris Dukurs. Šo savdabīgi interesanto piemiņas zīmi Unguriņu robežpārejas punktā atklāja 2009.gada 23.augustā Baltijas ceļa 20.gadadienā. Šeit mūs sagaidīja Ķoņu pagasta kultūras dzīves ilggadēja vadītāja, ikgadēja Baltijas ceļa atceres pasākumu organizatore Maruta Krastiņa. Bērni ar interesi klausījās novadnieces atmiņu stāstā par izjūtām, emocijām un kopības sajūtu, ko cilvēki izdzīvoja Baltijas ceļā. Toreiz , 15 minūtes sadevušies rokās, cilvēki apliecināja ticību brīvībai, demokrātijai un neatkarībai. M.Krastiņa atceras, ka bijusi sajūta, it kā elektriskā strāva izietu cauri, tik saviļņoti tad jutās cilvēki.

Aizdedzām līdzi paņemtās svecītes, novietojot tās pie minētās piemiņas zīmes RV ( Rūjienas vidusskola) formā, godinot un atceroties brīvības cīnītājus. Lai bērni labāk izprastu tās emocijas, kādas pirms 25 gadiem Baltijas ceļā piedzīvojuši viņu vecāki un vecvecāki, visi - gan skolotāji, gan skolēni, gan Japānas viesskolēni - ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Eiropas Savienības karogiem sadevāmies rokās un izveidojām savu Baltijas ceļu, lai mūsu bērni un mēs paši neaizmirstu šo notikumu, ar kuru tagad lepojamies! Stundas noslēgumā skolēni kartē iezīmēja Baltijas ceļa maršrutu no Tallinas līdz Viļņai.

Vēlāk viņi, daloties pārdomās, atzīmēja, ka patikusi sadošanās rokās un karogi; jauki bijis fotografēties, iestājoties Baltijas ceļa piemiņas zīmē; bijis prieks par visas skolas kopību; Linda Varnasa no 4.a klases dalījās savās sajūtās: „Tu mīli zemi, kur esi piedzimis. Es nebaidos teikt, ka esmu latviete.” Bet Ranta Solnceva no 4.b klases piebilda: „Šajā vietā biju pirmo reizi. Man bija interesanti izlasīt plakātā rakstīto. Uz tā es pamanīju cilvēku rindu. Bija interesanti nostāties mazā ķēdē, līdzīgi kā tas bija Baltijas ceļā.”

Tā mūsu skolēniem bija vienreizēja un neatkārtojama vēstures stunda. Viena lieta ir stāstīt stundās, ka kādreiz ir bijis tāds Baltijas ceļš, otra lieta - pašiem piedzīvot. Ceru, ka šo stundu bērni atcerēsies visu mūžu un tagad Baltijas ceļš viņiem būs kaut kas personisks un sirdi skarošs.

Rūjienas vidusskolas skolotāja Silva Liepiņa

Ir aizvadīti divi Latvijai svarīgi svētki- Lāčplēša diena un Latvijas 95.dzimšanas diena. Šos svētkus atzīmēja arī Rūjienas vidusskolas 1. – 4. klašu skolēni, skolotāji un darbinieki.

Pirmdienas, 11.novembra, rīts sākās ar pulcēšanos skolas pagalmā, lai dotos skolas kolektīva gājienā uz Rūjienas Sv.Bērtuļa ev. lut. baznīcu un piedalītos Lāčplēša dienai veltītajā skolas svinīgajā pasākumā. Tika atsvaidzinātas atmiņā zināmas patiesības un nācās padomāt arī par citiem aktuāliem jautājumiem, kurus savos stāstījumos ievija vēstures skolotāja Māra Guna Dreimane un Rūjienas Sv. Bērtuļa ev.lut. baznīcas mācītājs Edijs Kalekaurs. Tālāk mūsu ceļš virzījās uz Sv.Bērtuļa kapiem, lai pie brīvības cīnītāju pieminekļa sveču gaismā katram raisītos pārdomas par mūsu karavīru izcīnītajām uzvarām.

Dienas otrajā pusē skolas zālē tikāmies ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju Gunti Gladkinu, noskaidrojām mums interesējošus jautājumus par mūsu novadu un pilsētu, tikāmies ar Valsts robežsardzes pārstāvi Raiti Briedi un uzzinājām ļoti daudz interesanta par Valsts robežsardzi.

Dienas gaitā svētki turpinājās – klašu kolektīvi čakli darbojās, veidojot „Latvju rakstu” jostas fragmentu, kuru vēlāk skolas zālē varējām vērot kā vienu veselu, neizpalika „Novēlējumi Latvijai” dzimšanas dienā.

Dienas noslēdzošais pasākums bija lāpu gājiens. Prieks, ka atradām laiku, lai iedegtu svecītes kā atgādinājumu, ka godinām karavīrus Varoņu piemiņas dienā.

Svētku nedēļas ietvaros interesantu aktivitāti mums piedāvāja Skolēnu pašpārvalde. Nemaz nebija tik viegli atšifrēt, ko katram mums nozīmē vārds „patriotisms” un kā to atspoguļot izzinošā plakātā. Šķita, ka šis „cietais rieksts” nebūs pa spēkam. Taču galarezultāts gan iepriecināja, gan pārsteidza mūs pašus.

Piektdienas, 15.novembra, rītā visi tikāmies skolas zālē uz svinīgo līniju, lai kopīgi dziedātu Valsts himnu, lai ieklausītos dzejā un dziesmās, atcerētos savus labos padarītos darbus un darbiņus, kā arī lai saņemtu apbalvojumu - saldu dāvanu. Svētku turpinājumā devāmies uz kultūras namu, lai piedalītos svinīgajā pasākumā, veltītam Latvijas 95. jubilejai un noskatītos literāri muzikālo uzvedumu „No zobena saule lēca”.

Paldies visiem, kuri gadu no gada atbalsta tradīciju – Lāčplēša dienā doties lāpu gājienā un pieminēt mūsu varoņus! Paldies skolēnu vecākiem, klašu audzinātājiem. Cik tas ir svarīgi- būt kopā ar saviem bērniem, skolēniem mums nozīmīgās dienās. Patriotisms nav skaļi lozungi, patriotismu var „iemācīt” tikai caur ko personisku un privātu- stāstiem, atmiņām, dziesmām, kopā būšanu pasākumos. Esmu lepna, ka mūsu skolēni ir savas skolas, sava novada patrioti.

Tik skaista un tik dažādām emocijām piepildīta bija šī nedēļa!

Skolotāja Silva Liepiņa

GALERIJA | GALERIJA