7.klases lielais izaicinājums
18.05.2023.
Ir 18.maijs, skolas diena, kurā 7.klases skolēni mācīsies, nevis sēžot skolas solā, bet gan dodoties velobraucienā Rūjiena – Kārķi – Rūjiena.
Velobraucienā mērķis bija attīstīt Latvijas izzināšanas prasmes un papildināt skolēnu zināšanas; radīt interesi par saturīgu brīvā laika pavadīšanu; saliedēt klases kolektīvu.
Velobraucienā piedalījās trīsdesmit trīs 7. klases skolēni - aktīvās atpūtas cienītāji.
Velobrauciena garums bija 40 km, un to nobraukt bija spējīgs ikviens skolēns, jo tās nebija sacensības, bet gan relaksēts, mierīgs, draudzīgs brauciens ar klasesbiedriem.
Mēs, 7.klases audzinātājas, esam par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, par saliedētu, draudzīgu un atbalstošu klases kolektīvu, un to mēs izbaudījām šajā riteņbraucienā.
Elizabete, Zanei un Paulai Denīzei piepalīdzot, bija izveidojušas orientēšanās uzdevumus pa Lustiņdruvu. 1.uzdevumā bija jāsameklē attēlos redzamie objekti un jāatzīmē kartē; 2.uzdevumā bija jāaizpilda tekstā atstātās tukšās vietas ar informāciju.
Kā klases pasākumu vērtē paši skolēni?
Kārlis: „Man patika braukt ar riteņiem, jo Kristofera tētis bija labs komandas vadītājs un neviens netraucēja braukt normāli, bet man nepatika tas, ka dažu dalībnieku dēļ mums vajadzēja apstāties, jo viņi neklausīja. Manuprāt, distance varēja būt garāka, jo mēs varējām aizbraukt tālāk.”
Ronijs: „Man ļoti patika riteņbrauciens, turp braucot, bija viegli, un uzdevumi bija viegli, bet karte bija šķība, bet kaut cik varēja salasīt. Desas bija garšīgas, bet uguns bija par karstu, nevarēja labi uzcept. Atpakaļceļā bija interesanti, tikai vējš pūta tieši pretī. Man bija jautri, man patika, jo bija, ko darīt.”
Edgars: „Man ļoti patika brauciens, turpceļš patika, mēs ātri aizbraucām. Attālums man bija piemērots. Man ļoti patika uzdevumi mežā, komandas labi sadarbojās. Bija ļoti interesanti pa mežu meklēt noteiktos objektus.
Man ļoti patika beigās, kad varēja cept desas un maršmelovus. Man vēl patika šūpoles. Atpakaļceļā pūta vējš, bija grūtāk pabraukt.”
Paula Denīze: „Riteņbrauciens bija lielisks! Turpceļš bija ļoti mierīgs un relaksēts. Kad atbraucām uz Kārķiem, tad mēs tur atpūtāmies un paēdām. Es nebiju tik ļoti piekususi.
Kamēr visi orientējās pa taku, mēs sagatavojām atpūtas vietu. Tad, kad pirmā komanda ieradās ar pabeigtu darbu, tad mēs sākām pierakstīt komandas un labot iesniegtās darba lapas.
Atpūtas laikā mēs ēdām ceptas desiņas un maršmelovus. Bija ļoti gards ēdiens. Man patika sēdēt pie ugunskura un parunāties.
Pēc tā visa bija atpakaļceļš, kurš bija ļoooti vējains. Bet tas mani neapstādināja. Pēc manām domām, mēs atpakaļceļu ātrāk nobraucām nekā turpceļu. Kad es atbraucu mājā, tad es kārtīgi izgulējos, jo biju nogurusi. Pēc brauciena man nesāpēja ne kājas, ne rokas. Man patika šis brauciens. Paldies par šo fantastisko, enerģijas pilno braucienu uz Kārķiem!”
Eduards M.: „Man ļoti patika riteņbrauciens. Bija labs temps un jauks brauciens. 40km bija pārāk maz, varēja 2x vairāk. Bija laba orientēšanās pa mežu un atpūta pēc orientēšanās. Man patika viss.”
Elizabete: „Turpceļā man ļoti patika mūsu braukšanas ātrums. Manuprāt, ne par ātru, ne par lēnu. Manuprāt, distance arī bija ļoti piemērota. Uzdevumi, manuprāt, bija interesanti. Es ļoti centos tos izveidot, lai ir jautri. Cerams, ka visiem patika. Beigās sapratu, ka viņiem pietrūka laika uzdevumiem vai tie bija nedaudz par sarežģītu.
Uzkodas, manuprāt, bija lieliskas, ikvienam bija, ko uzēst un ko iedzert. Olivera atvestā sula bija garšīga.
Es domāju - Kārķi bija ļoti laba vieta, kur pavadīt laiku ar klasesbiedriem, jo tur ir viss labai atpūtai: ugunskurs, šūpoles, ūdenskrāns, lai uzpildītu ūdeni, tualete un miskastes. Skatoties, kā grupiņas pilda uzdevumus, es domāju, ka visi tās dalībnieki diezgan labi prata sadarboties ar citiem.
Domāju, ka atpūtas brīdis bija pietiekami liels, lai atjaunotu spēkus mājupceļam. Apbalvošana, manuprāt, bija jauka, ikviena komanda bija pelnījusi balvu par ieguldīto darbu. Man mājupceļš bija īss - 2 km. Cik man stāstīja, atpakaļceļš bija foršs, bet vējš pūta virsū un bija ļoti grūti braukt.
Kopumā, manuprāt, mēs pavadījām lielisku klases dienu dabā!”
Kristofers: „Šis brauciens bija ļoti labs. Attālums bija man piemērots. Bija ļoti viegli līdz Kārķiem aizbraukt. Kad aizbraucām, bija jāpilda uzdevumi. Uzdevumi bija diezgan interesanti. Mēs uzdevumus pildījām mērenā tempā. Uzdevumu ar tekstu mēs nepaspējām izpildīt. Es biju apmierināts ar savu komandu. Vēlāk mēs cepām desiņas un zefīrus. Desiņas nebija vis viegli uzcept, jo uguns bija liela un visu laiku dega rokas.
Zefīrus gan bija ļoti viegli sacept. Tie bija lieli un ātri palika brūni. Tie bija saldi un ļoti garšīgi. Pēc garšīgās paēšanas bija apbalvojumu saņemšana par uzdevumu izpildi.
Mēs ieguvām pēdējo vietu, tomēr balvā dabūjām tofifī konfektes.
Olivera sagatavotā sula bija ļoti garšīga. Pirms braucām atpakaļ, atvadījāmies no Elizabetes. Ceļš uz Rūjienu nebija viegls, jo vējš pūta mani nost no riteņa. Visu ceļu bija vējš.
Man ļoti patika šis brauciens - tik relaksējošs. Kad aizbraucu uz māju, es iegāju aukstā dušā un aizmigu.”
Rihards L.: „Man patika izbrauciens, jo nebiju ilgi tik tālu braucis ar riteni.
Man arī patika klasesbiedreņu sagatavotie uzdevumi, jo bija interesanti pa taku meklēt visādas lietas , jo tad mēs bijām uzmanīgāki.
Man nepatika braukt atpakaļ, jo vējš pūta mums pretī un bija grūti pabraukt.”
Eduards S.: „Man šajā braucienā patika viss. Kā mēs braucām ar riteņiem turp un atpakaļ. Mums bija labi sagatavoti orientēšanās uzdevumi, kuri bija interesanti un tajā pašā laikā arī piņķerīgi. Pēc orientēšanās mums bija pikniks ar klasi, kurā mēs ēdām garšīgas desiņas. Tad mēs braucām atpakaļ uz Rūjienu. Atpakaļceļā bija grūtāk braukt, jo prm pūta vējš. Kopumā šis bija labs brauciens.”
Zane: „Vakar mēs braucām uz Kārķiem ar riteņiem. Ceļš bija garš un ļoti saulains, es pat mazliet apdegu. Kad mēs iebraucām Kārķos,es biju priecīga.
Kārķu estrādē mēs mazliet uzkodām, lai būtu enerģija. Uzdevumus klasesbiedri pildīja pa Lustiņdruvas dabas taku. Es, Elizabete un Paula salikām balvas un pieskatījām, lai visas grupas ir kopā, kad nāk ārā no meža. Kad uzdevums bija beidzies, mēs salikām punktus un devāmies ēst. Desiņas un maršmalovi bija ļoti garšīgi. Kad bijām paēduši un visu novākuši, tad sākās apbalvošana par uzdevumu veikšanu. Atpakaļceļš bija mazliet grūtāks vēja dēļ, bet tas nekas. Rūjienā mēs nonācam ātri, un beidzot bijām mājās, lai kārtīgi atpūstos.”
Olivers: „Man patika braukt ar riteņiem, kaut gan atpakaļceļā bija jābrauc pret vēju. Man patika meklēt objektus pa Lustiņdruvu, un bija prieks, ka es un mana komanda uzvarējām sacensībās. Man arī patika pikniks, jo bija daudz laika atpūsties un bija smieklīgi skatīties, kā citi mēģināja uzcept savas desiņas. Man kopumā patika brauciens, it īpaši pikniks.”
Regnārs: „Braukšana turp bija ļoti viegla, bet braukšana atpakal bija grūtāka, jo bija liels pretvējš. Braukšanu grupas mani apmierināja. Grupas bija sadalītas labi.
Man garšoja zefīri un garās desiņas, bet lielāko daļu ēdu savu ēdienu, ko biju paņēmis līdz.
Man patika darīt uzdevumus, bet es ar grupu neatradām divus objektus un palikām pēdējā vietā.
Ieguvu labu kardio treniņu basketbola treniņa vietā.
Gribētu vēlreiz kaut kur aizbraukt ar divriteņiem.”
Rodrigo Rauls: „Man ļoti patika braukt uz Kārķiem , jo bija viegli citus apdzīt , bet atpakaļ brauciens man gan nepatika. Dalījums grupās man patika. Piknikā Man garšoja desas un māršmelovi. Pēc piknika es biju paēdis. Sacensības bija grūtas ,bet izpildīt uzdevumus bija tā vērts, jo balvas bija ļoti labas. Brauciens bija ļoti foršs.”
Roberts Z.: „Man riteņbrauciens patika, jo man bija normāls ritenis un, uz Kārķiem braucot, bija ļoti labs ceļš un nepūta vējš, bet, atpakaļ braucot, bija grūti pabraukt, jo ļoti pūta vējš, un tas traucēja.
Man patika grupas, kādās mēs bijām sadalīti, jo bija draugi, ar ko braucot varēja parunāt.
Pikniks man arī ļoti patika,jo varēja parunāties, uzcept desas un arī maršmelovus, varēja arī aiziet līdz veikalam un kaut ko nopirkt.
Man sacensības patika visvairāk,jo varēja paskriet pa mežu un meklēt objektus, ko vajadzēja sameklēt. Apbalvošanā man patika balvas, ko mēs dabūjām.
Viss kopā man patika ļoti labi,jo varēja normāli pabraukt pa lielo ceļu un runāties ar draugiem un ar skolotājām.”
Ralfs Mikus: „Brauciens bija interesants. Bija viegli braukt un tikt līdzi pārējiem. Brauciens nemaz nelikās tik garš. Man patika grupa, kurā es biju. Bija, ar ko parunāties brauciena laikā. Piknikā mēs cepām desas un maršnelovus. Uguns bija tik liela, ka nevarēja normāli desas nemaz uzcept.
Sacensības bija interesantas, jo bija jāmeklē objekti mežā. Mēs atradām gandrīz visus objektus, bet tomēr viena pietrūka. Balvu mēs sadalījām godīgi.
Brauciens bija aizraujošs. Es vēl gribētu piedalīties tādā braucienā. Tikai bez tik liela vēja.”
Daniels: „Man braukšana patika, jo bija izaicinoša - nekad neesmu braucis tik garu braucienu, bet nebija nemaz tik grūti, un es varēju nobraukt tos 40 km. Man arī patika dalījums grupās, jo bija jāmeklē visādi objekti, un mums arī tas izdevās. Man patika arī pikniks, jo varēja atpūsties no lielā brauciena un uzdevumu pildīšanas. Dabūjām balvu par pareizajām atbildēm, man patika, jo arī pēdējai vietai nebija nemaz tik slikta dāvana. Man viss patika, jo bija tik interesanti pavadīts laiks ar draugiem. ”
Estere: “Man patika braukt uz Kārķiem, bet man labāk būtu paticis, ja mēs būtu ātrāk braukuši. Braucot no Kārķiem, bija labs temps, bet pretvējš bija krimināls, dažos brīžos likās, ka es vispār nekustos uz priekšu.
Man patika grupu sadalījums, jo mani un Regnāru salika viena grupā. Mēs vienā brīdī ar vienu grupiņu atsevišķi pabraucām daudz par tālu, bet pēc tam viss sagāja atpakaļ sliedēs.
Man netraucēja sava grupiņa Lustiņdruvā, bet man būtu paticis labāk, ja mēs varētu paši sadalīties. Man ar grupiņu paveicās, jo manā grupiņā viens no cilvēkiem pārzināja taku, taču vienu vai divus objektus mēs nevarējām atrast.
Apbalvošana bija laba, jo arī pēdējās vietas ieguva balvu, mana grupiņa palika pirmspēdējā, jo mums patiešām nebija laika pildīt tekstu.
Kopumā man patika brauciens, bet neteikšu, ka es to vēlētos darīt regulāri. Es nebiju īsti piekususi, bet man bija apnicis viss, jau braucot atpakaļ. Man būtu paticis labāk, ja nebūtu bijis tāds vējš. Nākamreiz labāk braukt dienā, kurā nebūs tik stiprs pretvējš.”
Elans: „Vakar bija brauciens ar riteņiem, riteņbrauciens bija interesants. Braucienā es pārspēju tāluma braukšanas rekordu. Man ritenis bija labā tehniskā stāvoklī, bet braucienā man uz aizmugurējās riepas sāka parādīties otrais riepas gumijas slānis.
Ar uzdevumiem mana grupa tika galā.
Man patika pikniks, bet es nevarēju uzcept desas, jo bija karsti sejai un rokām, tāpēc es tās apēdu tādas pašas.
Kopumā viss bija labi, bet, atpakaļ braucot, man nepatika vējš, kas pūta sejā.”
Amanda: „Man patika braukt no Rūjienas uz Kārķiem, jo vējš bija aiz manis un bija viegli pabraukt. Braucot varēju redzēt daudz brīnišķīgu dabas ainavu. Kad tikām Lustiņdruvā, nejutos nogurusi, jo visi brauca mierīgi. No Kārķiem uz Rūjienu ceļš man patika mazāk, jo vējš pūta stipri, man bija grūtāk pamīties. Laiks bija labs, tāpēc tas padarīja braukšanu patīkamāku.
Grupas sadalījums mani neapbēdināja. Varējām visi mierīgi braukt, nebija tā, ka kāds atpalika. Visi klausīja skolotāju, ja teica uzpiest gāzi, tad visi arī uzspieda.
Pikniks man patika. Bija jauki apsēsties ap ugunskuru un cept desiņas,zefīrus. Zefīrs man iznāca perfekti brūns. Desas arī bija ļoti garšīgas.
Man ļoti patika sacensības. Tika dots uzdevums, kurā bija jāsameklē objekti, kuri bija doti attēlā. Mums ar to uzdevumu sanāca raiti, ja vajadzēja palīdzību, citas komandas bija dāsnas un izpalīdzēja. Otrajā uzdevumā bija dots teksts, kurā tukšajos lodziņos bija jāieraksta vārds.
Es gribētu šo velobraucienu atkārtot, bet tad, ja nav tik traks vējš.”
Mēs, 7.klases audzinātājas, lepojamies ar saviem skolēniem, kuri nenobijās un piedalījās, un atpakaļceļā izturēja spēcīgo pretvēju, kas reizēm bija tāds, ka, likās, tūlīt nopūtīs no divriteņa.
Paldies ...
Paldies vecākiem, kuri iedrošināja savus bērnus būt kopā ar klasi un doties braucienā!
Paldies Kristofera tētim par līdzdalību un atbalstu visa velobrauciena laikā!
Paldies Regnāra tētim par salūzušā divriteņa nomaiņu ar braukšanai derīgu!
Paldies Olivera mammai par sagatavoto atspirdzinošo cidoniju dzērienu!
Paldies Zanes mammai par aizdotajiem divriteņiem un vestēm!
Skolēnu domas apkopoja I.Penka un A.Markina, 7.kl.audzinātājas
