Sabiedrībā vēl aizvien ir vērojams tāds stereotips, ka vecāki uz skolu iet tikai tad, kad ir problēmas ar bērna uzvedību vai mācību sasniegumiem. Tā ir no agrākiem laikiem pārmantota pieredze, kas diemžēl nelabvēlīgi ietekmē vecāku un skolotāju saziņas kvalitāti vai pat rada ģimenes nevēlēšanos sadarboties ar izglītības iestādi. Bet skolas un vecāku veselīgam dialogam ir būtiska nozīme, jo tas abām pusēm garantē iespēju pamanīt bērna intelektuālās un emocionālās vajadzības un sniegt viņam nepieciešamo atbalstu. Gan skola, gan vecāki ir vienādi atbildīgi sadarbībā un bērna interesēs balstītu attiecību izveidē un saglabāšanā, jo pa vidu ir bērns, un viņam vajag abus. Lai tas izdotos, manuprāt, vecākiem ir jāsaprot, ka nevajadzētu pamācīt skolotājus, kā viņiem pareizi strādāt ar bērniem, savukārt skolotājiem nebūtu jāmāca vecāki, kā viņiem pareizi audzināt bērnus . Lai mums izdodas!
8.marta pēcpusdienā skolā ierodas 4. b klases skolēnu vecāki. Visi mazliet apmulsuši un nedaudz bikli, jo būs jāpiedalās 5 mācību stundās, tātad-jākļūst par skolēniem. Bet klases priekšā stāvēs jaunie skolotāji- 4. b klases skolēni. Lomu spēle kā izaicinājums abām pusēm.
Sporta stunda visus satuvina, jo, skaitot: “Pirmais! Otrais!”, notiek dalīšanās komandās. Izrādās, ka jaunajiem skolēniem pirms vairākiem gadiem skolā gūtās sportošanas iemaņas nav zudušas. Jaunie skolotāji- Reinis Kristers, Ralfs un Gabriels- skolēnus motivē, piedāvājot nodarbību dažādību, kas nodrošina stundas dinamiku. Un tālāk jau skriešus uz nākamo stundu.
Latviešu valodas skolotāja Laura ir stingra un prot tikt galā arī ar draiskajiem skolēniem. Visiem šoks jau stundas sākumā-mobilie tālruņi jāievieto skolotājas pasniegtajā kastē! Jāstrādā individuāli-jāzina vārdšķiras, jāatbild uz jautājumiem un jāveido monologs. Un katram klases priekšā jārunā. Telpā skan nomierinoša mūzika.
Savukārt vizuālajā mākslā darbs grupās. Skolotāja Evelīna skolēniem jau iepriekš ir pateikusi, ka līdzi uz stundu vajag ūdenskrāsas, otiņu un plastmasas pudeli. Jāzīmē ziedošs koks. Un viss kā skolā-tiek apgāzts ūdens trauks, kādam skolēnam gadījušies tukši krāsu trauciņi, smiekli un jautrība. Bet jaunā skolotāja profesionāli un mierīgi cenšas risināt katru problēmsituāciju.
Zīmēšana turpinās arī datorikas stundā. Skolēni tiek katrs pie sava datora, skolotāji Arnis un Andris iepazīstina ar programmu “Molberts”, un darbs var sākties. Sasniedzamais rezultāts-ir uzzīmēta bizbizmārīte. Ik pa brīdim ir dzirdami skolotāja Andra saucieni skolēniem: “Tagad neaiztieciet datorus! Klausieties!” Šajā stundā naski strādā arī skolotāju palīgi.
Uhh! Beidzot pēdējā stunda-klases stunda! Klases audzinātājas Agnija un Monta ir saklājušas galdu un sagriezušas gabaliņos kūku. Ieradies arī Grinča sūtnis, un jaunie skolotāji par šīsdienas darbu saņem decembrī nozagtās Ziemassvētku kārumu paciņas. Klases audzinātājs Armands ir sagatavojis galda spēles, bet skolēnus māc nogurums, un viņi vairs nav spējīgi tajās piedalīties. Aiz loga jau tumsa. Vienojamies, ka 1 reizi visi izspēlēsim “Klusos telefonus”. Bingo! Pirmais un pēdējais teikums skan vienādi: “Man patīk Rūjienas vidusskola!”
Audzinātāja Vendija izdala katram Izejas biļeti. Nobeigumā citāts no vienas:”Man kā pieaugušajam bija iespēja pamācīties no bērniem, kā drosmīgi reaģēt dažādās ekstremālās situācijās, kad kāds neklausa. Brīnišķīgs pasākums!”
Jauno kolēģu mentore A. Alksne
