Bērnu festivāls Amasijā (Turcija)
Festivāla apmeklējuma dienasgrāmata no 23.aprīļa līdz 30.aprīlim
Pirms četriem gadiem Rūjienas vidusskolas skolēni pirmo reizi bija Turcijā, lai piedalītos Rūjienas vidusskolas un Ači skolas sadraudzības mobilitātē “Bērnu festivāls Amasya”. Šogad devāmies turp jau otro reizi.
Skolu sadarbības mobilitātes mērķis ir iepazīt Turcijas kultūru un dalīties ar Latvijas kultūras vērtībām, veidot bērnu sadraudzību un aktīvu kopā būšanu neformālās aktivitātēs, pilnveidot svešvalodas prasmes, lauzt stereotipus par atšķirīgām kultūrām un veicināt mieru pasaulē.
23.04.2023.
Rūjienas vidusskola. Pulkstenis rāda 15.30. Ieliekam savu ceļojuma bagāžu businā, pārbaudām dokumentus, kuriem obligāti jābūt līdzi, pamājam atā saviem vecākiem un dodamies ceļā.
Rīgas lidosta. Pl.20.15 iekāpjam Turkish Airlines lidmašīnā, ieņemam savas vietas un esam gatavi piedzīvojumam. Pēc 3 stundām un 15 minūtēm esam greznajā Stambulas lidostā, kur sameklējam norādes par nākamo lidojumu uz Samsunu. No Stambulas izlidojam pl.1.45, un Samsunā esam pl.3.05. Sagaidām savu bagāžu. Visiem ir prieks - ceļasomas ir laimīgi ieradušās galapunktā. Ir nakts, līst lietus, pulkstenis rāda 4.00. Pretim atbraukušajā busiņā ievietojam gan bagāžu, gan paši sevi un , aidā!, 2 stundu braucienā uz Amasiju.
24.04.2023.
Pl.600 ieradāmies Amasijas skolā. Mums bija rīta brokastis. Pēc rīta maltītes skolas atpūtas telpā jau bija ieradušies viesģimeņu skolēni un vecāki. Tikšanā bija priecīga, jo skolēni viens otru jau bija iepazinuši, sazinoties e-vidē pirms brauciena. Sākotnējo apmulsumu nomainīja dzirkstīgs prieks un skaļums. Festivāla organizatori atļāva atpūsties līdz pl.13.00.
Pl. 13.00 devāmies iepazīt pilsētu. Objekti, kurus bija vērts apskatīt, bija mošeja, vēstures muzejs, Amasijas katakombas (350 pakāpieni augšup un 350 pakāpieni lejup), Amasijas pils. Nogaršojām Amasijas saldējumu, bija garšīgs. Pēc ievērojamāko objektu apskates skolēni devās pie savām viesģimenēm.
25.04.2023.
Dienas pirmajā pusē notika mēģinājums „Bērnu festivālam Amasijā”, pēc tam skolēniem bija roku leļlu gatavošanas darbnīca grupā, stāsta izdomāšana un iestudēšana, pašās beigās bija izrāde, kur skatītāju lomā bija skolēni, kuri šeit mācās.
26.04.2023.
Bērnu festivāls sākās pl.10.00. Festivālā ar priekšnesumu piedalījās visi skolēni no bērnudārza līdz pat 8.klasei. Skolēni maršēja, bungoja, dziedāja, vingroja, starp mājinieku priekšnesumiem bija arī mūsu skolēnu sagatavotais - viņi norunāja P.Brūvera dzejoli „Kur?” un nodejoja rotaļu deju „Cūka driķos”.
Pēc festivāla skolēniem bija orientēšanās pa pilsētu, tad nedaudz atpūta un gatavošanās kultūras vakaram.
Kultūras vakars sākās pl.19.00. Piedalījās vecāki, skolotāji, skolēni. Tas sākās ar Rūjienas vidusskolas sagatavoto prezentāciju par Latviju, Rūjienu un Rūjienas vidusskolu. Tā turpinājumā noklausījāmies 3 skolēnu stāstījumus par Turcijas ievērojamām kultūras un vēstures vērtībām.
Tad sekoja katrai valstij raksturīgāko rotaļu deju izdejošana visiem kopā. Izbaudījām arī hennas rituālu. Tas bija jautri!
Kultūras vakarā klājām galdu ar nacionālajiem produktiem. Mēs līdzi kā Latvijas garšu bijām paņēmuši Jāņu sieru, sieru ar zaļumiem, kartupeļu čipsus, rupjmaizi, medu, konfektes - ”Gotiņa”, „Vēsma”, „Latvija”-, grauzdiņus, cepumus ”Pakaviņi”, kvasu. Uz turku galda bija airans, melno burkānu piparotais dzēriens, bakvala un daudz citu ēdienu, kuru nosaukumus neatceramies. Turku skolēni, skolotāji un vecāki bija ļoti ieinteresēti klausītāji un līdzatvesto garšu baudītāji, viņus pārsteidza tas, cik daudzveidīgi produkti tiek radīti Latvijā.
Kultūras vakars bija prieka un jautrības pārpilns, un tas beidzās 22.30.
27.04.2023.
Rīta cēlienā skolēni piedalījās mācību stundās. Pēc tam bija rokassprādžu darināšanas darbnīca.
Skolēni bija ieinteresēti, tāpēc bija vērojama skolēnu pacietība un neatlaidība, darinot rokassprādzi sev vai mammai, vai draudzenei, vai draugam, vai klasesbiedram, kurš palicis mājās.
Pēc rokassprādžu darināšanas bija orientēšanās pa skolu ar QR kodiem. Beigās bija jāsanāk vārdam CONGRATULATIONS.
Pl.13.00 notika savstarpējā simbolisko pateicības dāvanu pasniegšana.
Skolēniem bija EBRU mākslas darba radīšanas nodarbība.
Vakaru skolēni pavadīja ar saviem turku draugiem pilsētā.
28.04.2023.
Skolotājiem bija izbrauciens kalnos, skolas apmeklējums, kur mācās apdāvinātākie skolēni, kuri pēc nodarbībām valsts skolā ierodas šajā skolā, lai attīstu savas prasmes matemātikā, bioloģijā, ķīmijā, valodā, mūzikā, mākslā, robotikā, programmēšanā u.c. Šajā skolā notiek tikai praktiskas nodarbības.
Vakarā gan skolēni ar saviem turku draugiem, gan skolotāji satikās kafejnīcā, lai pārrunātu nedēļas iespaidus, ieguvumus, atklātu, kas ļoti patika, kas pārsteidza un iedvesmoja arī turpmāk būt aktīviem, lai varētu piedalīties bērnu festivālā.
29.04.2023.
Pl.13.00 atvadas no viesģimenēm, un mājupceļš varēja sākties.
Mājupceļā vēl apmeklējām īpašu vietu – Sarkanās upes kanjonu, izbraucām pa kanjonu ar kuģīti, ļāvām spirgtajam kanjona vējam mūs spēcīgi izvējot. Bija iespaidīgi.
Samsunā atvadījāmies no turku draugiem, vairakkārt apskaujoties un atkārtojot vārdus „Uz drīzu tikšanos Rūjienā!”
Un tikšanās patiešām notiks pavisam drīz – jau maija beigās turku skolēni būs Rūjienā.
Ar emocijām un iespaidiem, un atmiņām bagāti varējām sākt diezgan nogurdinošo lidojumu mājup.
30.04.2023.
Saule un mākoņi aiz lidmašīnas iluminatora. Un lidmašīnas spārns ar Turkish Airlines logo ir tik spilgts uz mūsu Latvijas debesīm. Esam mājās, savās mājās.
Pēc ceļojuma skolēni atbildēja uz 4 jautājumiem.
Kā Tu juties viesģimenē?
Kārlis: „Man patika mana ģimene, visi bija runātīgi. Arī ēdiens bija garšīgs. Tētis labi prata gatavot. Ģimene bija ļoti jauka, uzdāvināja man magnētiņus, arī maksāja manā vietā.”
Paula Denīze: „ Mana turku ģimene bija ļoti jauka, atklāta, atbalstoša un mīļa. Pie viņiem uzreiz varēju justies kā mājās.”
Eduards: „ Mana turku ģimene bija ļoti sirsnīga, dāsna un mīļa. Uzskatīja mani par vienu no viņu ģimenes locekļiem. Viņiem bija ļoti greizsirdīgs suns, visu uzmanību gribēja tikai sev, apbižoja kaķi.
Amanda: „Ģimene mani ļoti jauki sagaidīja. Pirmajā dienā daudz nerunājām, bijām kautrīgas. Iepazinos ar meitenes brāli un māsām, brālis bija ļoti runīgs. Vakaros spēlējām badmintonu. Vienā vakarā aizbraucām uz skeitparku, kur iepazinos ar viņu ģimenes draugiem. Es jutos tikpat ērti un labi kā savās mājās.”
Zane: „Satiekot ģimeni, es sāku domāt, kāda viņiem ir ikdiena. Man ar manu partneri bija grūti, jo mums nebija īsta komunikācija .Mana partnere Zeinepa nemācēja angļu valodu tik labi, bet, kad brokastīs un vakariņās viņa mēģināja runāt, viņas mamma mazliet palīdzēja. Un ar viņas palīdzību es sapratu, ko viņa teica.
Brokastis bija ļoti garšīgas. Parasti bija maizīte, desa vai pankūkas, klāt bija gurķi, siers vai nutella. Un vakariņās bija visādi turku ēdieni.”
Mara: „Ierodoties Amasijā, mani sagaidīja mana viesģimene, es ar viņiem ātri sadraudzējos. Mana ģimene sastāvēja no 5 cilvēkiem(ieskaitot mani)- tētis, mamma, mana partnere, viņas mazā māsa un es. Manuprāt, es ar manas partneres tēti atradām kopējo valodu ātrāk nekā ar pārējiem. ”
Ko Tu pastāstītu par nodarbībām?
Eduards: „ Ebru māksla bija interesanta. Ūdenī uztaisa zīmējumu, uzliek papīru virsū. Izņem, ļauj nožūt. Ļoti jautra nodarbība.”
Amanda: „Garajā starpbrīdī spēlējām UNO. Man nevienā nodarbībā nebija garlaicīgi.”
Kārlis: „ Dažas nodarbības bija garlaicīgas, dažas - interesantas. Man patika mākslas nodarbības, nepatika mūzikas nodarbības.”
Zane: „Man ļoti patika nodarbības un visas aktivitātes, kas bija projekta laikā, pat ja bija dažas tehniskas problēmas.”
Marta: „Pirmo dienu, kad ieradāmies Amasijā, mēs pavadījām atpūšoties no garā lidojuma, taču pārējās dienas bija aktivitātēm pilnas. Manas vismīļākās aktivitātes bija viesošanās skolēnu klasēs un mācību stundu pavadīšana ar tiem, zinātne ar zinātnes skolotāju, ebru māksla, QR kodu meklēšana, rokassprādžu un kaklarotu izgatavošna, kā arī Samsunas kanjona apmeklēšana. Ir arī aktivitātes kuras man mazliet nepatika, tās bija mūzikas darbnīca un priekšnesuma veidošana ar paštaisītām lellēm. ”
Kā Tev veicās komunikācijā ar turku skolēniem?
Eduards: „ Turki ir lieli runātāji, tikai ļoti nedroši. Viņu angļu valoda ir vienkārša.”
Paula Denīze: „Šeit es ļoti ātri sadraudzējos ar pārējiem bērniem no skolas. Viņi bija ļoti jauki, un viņi sūtīja vēstules, deva numurus. Manuprāt, turki ir jaukākie un mīļākie cilvēki, kurus es esmu satikusi.”
Amanda: „Komunicēt ar jauniem cilvēkiem nav mana stiprā puse, bet ar turku skolēniem es jutos droši, izteicu savas domas. Viņi parādīja, ka viņiem nav bail sākt runāt, kas iedrošināja arī mani. Es izveidoju daudzus draugu kontaktus. Viņi mani padarīja drošāku, jo daudz komplimentēja. Pēdējā diena bija visgrūtākā – bija jāatvadās no jauniegūtajiem draugiem, bet es to tik ļoti negribēju.”
Kārlis: „Es sarunājos ar turkiem, bet ne daudz.”
Zane: „Komunikācija ar turku skolēniem bija ļoti laba, un man ļoti sildīja sirdi tas, ka mazi bērni vēlējās ar mums runāties. Mazie bērni visu laiku nāca mūs mīļot, runāties un sauca mūs par habibi (mans dārgais). Mēs ar turkiem kļuvām tik tuvi, ka dažiem pat bira asaras, kad bija laiks atvadīties no viņiem.”
Marta: „No sākuma komunikācija bija savāda. Mēs katrs runājām savādākā angļu valodā, un bija daži, kuri knapi zināja angļu valodu. Bet kaut kā mēs ar laiku sākām ļoti labi saprasties un komunicējām viens ar otru. ”
Ko Tu ieguvi šajā braucienā? Ko Tu ieteiktu citiem skolēniem?
Paula Denīze: Šajā projektā es varēju iepazīt turku kultūru, jaunas garšas un smaržas, jaunus draugus un atmiņas, kuras es nekad neaizmirsīšu. Paldies par šo brīnišķīgo ceļojumu, tas bija lielisks!”
Kārlis: „Man patika ēst turku kebabu. Man patika ēst ēdienu ar rokām.”
Eduards: „Es ieguvu jaunus draugus.”
Zane: „Es uzzināju, kā turki svin svētkus un kādas ir viņu tradīcijas. Kopumā es esmu ļoti priecīga, ka es piedalījos šajā projektā.”
Amanda: „Es ieguvu lielāku pārliecību par sevi, uzlaboju savas komunikācijas prasmes. Es noteikti ieteiktu kautrīgiem skolēniem piedalīties projektos. Man visvairāk kusa sirds par dāvanām, ko saņēmu no viņiem – tās noteikti saglabāšu. Nākamais ceļojums man noteikti būs uz Amasiju, jo es tur gribu pabūt vēlreiz. ”
Marta: „ Turcijā es pabiju muzejā, kurā ieraudzīju īstas mūmijas. Izzināju turku tradīcijas, sakāmvārdus, iemācījos turku dejas, kā arī nogaršoju dažādus, man jaunus ēdienus un dzērienus. Šajā ceļojumā es ieguvu arī daudz jaunu draugu, uzlaboju savas valodas prasmes un iemācīju citiem daudz ko jaunu. ”
PALDIES!
Paldies Ači skolai par sirsnīgo un viesmīlīgo uzņemšanu, par rūpēm, ko izjutām visu tur pavadīto laiku!
Paldies Valmieras novada pašvaldībai, Rūjienas jauniešu centram, Rūjienas vidusskolai par skolu sadraudzības mobilitātes atbalstīšanu.
Teksts: Ilga Penka, Rūjienas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
