Ievads (introduzione) – Andante cantabile
Kurā valodā var saprasties visā pasaulē? Cik liels ir pasaulē vislielākais akordeons? Kur vispār radies akordeons? Kas ir “Libertango”? Kas tiek iestudēts La Scala operteātrī? Kas ir labāk: vingrot vai dzert vīnu? Ja jūs ir ieinteresējis kāds no šiem jautājumiem, varat turpināt lasīt. Godīgi jāsaka, ka uz visiem jautājumiem varējām atbildēt tikai mājās – Rūjienā. Bet tagad par visu pēc kārtas.
Nopietnā daļa – Maestoso.
No 7. līdz 11.novembrim Itālijas pilsētā Castelfidardo notika Erasmus + projekta „Let’s tune in to Europe” dalībnieku pirmā tikšanās. Projekta koordinatore Rūjienas vidusskolā Ligita Gaile pastāstīja: „Rūjienas vidusskolā ir mūzikas novirziens, tāpēc jau sen vēlējos piedalīties projektā, kas būtu saistīts ar mūziku, iesaistot savus darba kolēģus starptautiskā pieredzes apmaiņā un arī skolēniem veidot interesantas sadarbības ar vienaudžiem citās valstīs. Projektu rakstīšana nav vienkārša, jo darba valoda ir angļu valoda, arī sadarbības partneri ir jāmeklē pašiem. Tā kā šis nav mans pirmais projekts, esam veiksmīgi ieguvuši apstiprinājumu projekta darbībai no 2016.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim. Mūsu partneri pārstāv 6 valstis: Latviju – Rūjienas vidusskola, Igauniju – Kadrina Keskkool, Poliju – Szkola Podstawowa, Koszecinie, Bulgāriju – Sredno obshtoobrazovatelno uchilishte „Lyuben Karovelov”. Vidina, Spāniju - IES Antonio de Nebrija, Badajoz, bet Itāliju 2 skolas – Instituto comprensivo Castelfidardo un Direzione Didattica „Amiternum” L’Aquila. Projekta galvenie mērķi: aktualizēt skolās mūzikas priekšmeta un instrumentu spēles mācīšanu, skolotājiem dalīties pieredzē, iegūt jaunas idejas profesionālajam darbam, apgūt dažādas mācību metodes,
saistīt mūziku ar citiem mācību priekšmetiem, rast iespēju skolēniem iesaistīties starptautiskos pasākumos.
Projekta darbs Castelfidardo notika trīs grupās vienlaicīgi. Uzdevumi bija dažādi, taču veidoja kopīgu veikumu:, vispārīgo priekšmetu skolotāji domāja projekta himnas tekstu, mūzikas skolotāji veidoja vienojošu melodiju virkni no visu dalības valstu populārākajām melodijām, bet IT skolotāji pārrunāja tehniskus jautājumus par mājaslapas un bloga izveidi. Līdz nākošajai tikšanās reizei Spānijā, kas notiks 2017.gada aprīlī, jāpaveic daudz mājas darbu.”
Lēnā daļa – Pastorale.
“Es esmu priecīga, ka man bija iespēja pabūt šajā zemē, kur aug lauru koki un krūmi, hurmas, citroni un milzīgas palmas. Esmu gandarīta par iespēju būt skolās un vērot bērnu darbošanos, pasmelties interesantas idejas, ko izmantošu savā ikdienas darbā, “savos iespaidos dalās sākumskolas skolotāja Pārsla Roķe. “ Itālijā lielāka vērība tiek veltīta sadarbībai, palīdzībai klases biedriem, skolēnu pašu iniciatīvai, ne sacensībai un konkurencei. Apbrīnas vērta bija skolēnu reakcija uz klases vai skolas biedru uzstāšanos koncertā: visi patiesi uzgavilēja. Ar prieku un milzīgu atbildību katra klašu grupa sniedza savu priekšnesumu. Ļoti praktiski vizuāli glīti un vienojoši man likās meitenēm un zēniem atšķirīgās krāsās veidotie uzsvārči.”
Ātrā daļa – Enegico, con brio.
Rūjienas vidusskolas mūzikas skolotāja Ina Plauka stāsta: „Biju patīkami pārsteigta par itāļu skolēnu aizrautīgo un emocionālo muzicēšanu gan solo, gan kolektīvi. Un kā viņi dziedāja valsts himnu! Visos priekšnesumos bija jūtams prieks par savu veikumu, kā arī lepnums par saviem klases un skolas biedriem, cieņa pret skolotājiem. Sevišķi pārsteidza applausi koncerta beigās, kad visi no sirds uzgavilēja skolotājiem un darbiniekiem, kas palīdzējuši priekšnesumu veidošanā un norisē. Diemžēl jāsaka, ka dažreiz ir skumji vērot mūsu skolēnu vienaldzīgo attieksmi pret priekšnesumu un tā izpildījumu. Viņu sejās lasām:”Kam mums tas? Vai to vajag? Kāpēc?” Skolotāja turpina savas pārdomas: “Meklēju tam atbildi, bet neatrodu. Kāpēc? Ko esam palaiduši garām? Pagaidām atbildes nav. Rūjienas vidusskolas skolēna ieguvums jau no 1.klases ir mācīties sev un savai attīstībai mūzikas instrumentu. Izvēle paliek ģimenes kompetencē. Novērtēsim to! Itālijā skolēni mācās muzicēt grupās pa 5 dalībniekiem. Grupā katram ir noteikts pienākums, piemēram, atbildīgais par notīm, atbildīgais par instrumentiem, atbildīgais par plānošanu utt. Ik pēc zināma laika grupas tiekot mainītas, lai veidotos sadarbība ar visiem klases skolēniem. Pavisam Itālijā šādos kolektīvās muzicēšanas projektos iesaistījušās apmēram 300 skolas.”
Vislakoniskākais par iespaidiem Itālijā bija pūtēju orķestra diriģents Gvido Brenčevs: „Bravissimo!”
Nenopietnā daļa – Scherzando.
Te man jāveic neliela novirzīšanās no nopietnās daļas un jāpievēršas citām detaļām. Mēs ar Gvido kopā ar citu valstu mūzikas skolotājiem strādājām pie kopīga mūzikas materiāla izveides. Galvenais uzdevums bija no visu valstu populārākajām melodijām izveidot kopīgu skaņdarbu. Kad melodijas bija pierakstītas, noskaidroti pareizie tempi, dinamika un citi štrihi, tikai nolemts to kopīgi atskaņot. Bet vajag diriģentu, kurš ir diriģents? Jā, tas ir Gvido! Protams, nav problēmu. Kā jau pierasts, Gvido stājās pie diriģenta pults un sāka strādāt. Tad tik bija ko redzēt: tikai daži dziedāja, pārējie fotografēja un filmēja. Ovācijas negribēja rimties: “Bravo, bravissimo!”
Brīvas formas daļa – Rubato.
Pirms projekta brauciena kārtējo reizi centos uzlabot angļu valodas zināšanas, bet vienmēr kaut kas atgadījās: nebija laika, vajadzīgā noskaņojuma, vienkārši gribējās paslinkot. Pēc brauciena varu droši teikt, ka mūzika ir universāla valoda, kurā var saprasties ar jebkuru, zinot dažus vārdus itāliski, mazliet vairāk vācu vai krievu valodā un sarunvalodas līmenī angļu valodu.
Pēdējā laikā Rūjienas vidusskolā ļoti katastrofāli sarucis to skolēnu skaits, kas mācās akordeona spēlēšanu, bet mēs bijām nonākuši vietā, kur dažādas lietas: zīmuļus, pildspalvas, piekariņus, magnētiņus, krēslus, māju vārtus un pat ceļa zīmes rotāja akordeona attēls. Jā, Castelfidardo ir radies akordeons un joprojām tiek izgatavots un pilnveidots. Te ir darbojušās un darbojas mazākas un lielākas darbnīcas. Gandrīz katram šeit dzīvojušajam kāds radinieks, kaimiņš vai paziņa ir nodarbojies vai nodarbojas ar akordeonu izgatavošanu. Protams, ka arī pasaulē lielākais akordeons (2,53m augsts, 1,9 m plats, 200kg smags) uzbūvēts šeit. To bija iespējams arī uzspēlēt, protams, ka izmēra dēļ tikai divatā.
Precīzi neizskaitīju, cik reizes mēs dažādos koncertos, muzeju eksponātu un fabrikas jaunāko modeļu paraugdemonstrējumos dzirdējām slaveno A.Pjacollas “Libertango”. Pēc katra priekšnesuma atskanēja jautājums: “Vai kāds spēlē akordeonu?” No mūsu grupas to drosmīgi apstiprināja kolēģe no Igaunijas, tad arī mani sāka stumt uz akordeonu pusi. Dažs akordeons jau daudzus gadus bija rotājies muzeja plauktos, cits tikai nesen atstājis darbnīcu, bet visus vienoja neatkārtojamā, burvīgā itāļu akordeona skaņa. Ne velti visi pasaules slavenākie akordeonisti spēlē uz itāļu akordeoniem.
Tā kā akordeona spēlēšanai vajadzīgs liels spēks, tad itāļi arī krietni ēd. Viņu ēšanas paradumi ir pilnīgi pretēji visu slaveno diētu priekšrakstiem, kas atļauj ēst tikai līdz 18.00. Ap šo laiku neviens vēl nav pat apsēdies pie galda. Uzskaitīsim tikai dažus vārdus no itāļu kulinārijas vārdnīcas: pica, pasta, risoto, tiramisu, panna cotta. Bet vai visi zin, kas ir cantuccini alle mandorle? Tos gatavo tikai novembrī, kad pārpalikumus no vīnogu pārstrādes iecep cepumos ar mandelēm. Ļoti garšīgi un aromātiski! Vīnu un sieru degustāciju atliksim uz citu reizi.
Nobeiguma vietā – da Capo.
Atpakaļceļā vienu dienu pavadījām saulainajā Milānā, kur apmeklējām slaveno La Scala operteātri. Izrādās, ka jau no oktobra beigām Alvis Hermanis ar radošo grupu tur iestudē Džakomo Pučīni operu ”Madama Butterfly”, kas tiks izrādīta sezonas atklāšanā.
Pēc gada 2017.gada rudenī projekta dalībnieki viesosies Latvijā. Aktuāls bija jautājums, kad to organizēt: septembrī, oktobrī, varbūt novembrī. Kad mēs paziņojām, kāda pie mums ir gaisa temperatūra un cik dziļš sniegs jau uzsnicis, jautājums bija atrisināts.
Daži ievadā uzdotie jautājumi ir palikuši neatrisināti, bet arī projekts ir tikko sācies, un uzdevumu izpilde ir tikai uzsākta. Mūs gaida interesants, radošs darbs divu gadu garumā.
Aira Burve