No 8.-14. februārim Rūjienas vidusskolas skolēni Patrīcija Jolkina, Kate Luīze Kaša, Renārs Roķis un skolotājas Guna Liekne un Marita Kukemilka viesojās Lauritsalas pamatskolā Lapenrantā Somijā. Lauritsalas pamatskola viesos uzņēma arī citus projekta dalībniekus no Portugāles, Spānijas, Vācijas un Islandes. Kāds tad šis ceļojums palicis skolotāju un skolēnu atmiņā?
Skolotājas Marita Kukemilka un Guna Liekne:
Viesojoties Somijā, protams, galvenā interese bija par to, kā tad apmācība tiek organizēta skolās un kas tad Somijas izglītības sistēmu padara par tik īpašu pārējo valstu vidū. Somu izglītības sistēmā strukturāli ir maz atšķirību no Latvijas. Somi par galveno pagriezienu izglītības sistēmas attīstībā uzskata vispārējas 9-gadīgās izglītības ieviešanu. Pie mums taču ir tāpat – 9 gadu pamatskolas izglītība ir vienāda un obligāta visiem. Specializācija (vidusskola vai tehnikums) sākas tikai pēc 9. klases. Mazie somi, tāpat kā pašlaik Latvijā, mācības sāk tajā gadā, kad viņiem paliek 7 gadi. Izglītības ilgums pamatā ir 12 gadi. Tāpat kā Latvijā, liela daļa atbildības par skolu ir uzticēta pašvaldībām, kas nodrošina pašas skolas uzturēšanu un skolotāju profesionālo attīstību. Jāsaka gan, pēdējo 15 gadu laikā slēgts vairāk nekā 1500 mazo lauku skolu, jo bērnu skaits tajās sarucis tik tālu, ka pašvaldībām bijis par dārgu tās uzturēt. Skolā, kurā mēs viesojāmies, mācījās 800 skolēnu, par bērnu izglītību rūpējās 70 skolotāji un 30 tehniskie darbinieki, pārsteidzoši bija arī tas, ka klases ar lielāku skolēnu skaitu (vērotajās stundās tas bija ap 20) strādāja arī palīgskolotājs, īpašu uzmanību veltot skolēniem, kam mācību apguve nepadevās tik viegli. Somijā skolotāja profesija ir elitāra, tai ir augsts prestižs, tāpat kā juristiem, ārstiem. Taču topošajam skolotājam ir jāstudē 6-7 gadi, pirms var sākt strādāt skolā. Skolotāju profesijai piesaista vislabākos vidusskolu beidzējus, un jaunieši skolotāja profesiju uzskata par visiecienītāko un arī par vienu no vislabāk apmaksātajām.
Somijā skolotājs ir neatkarīga profesija. Tas nozīmē, ka viņiem ir brīvība pielietot savas idejas un organizēt darbu tā, kā viņi to vēlētos. Viņus netraucē pārbaudes ne tiešā, ne skolēnu testu veidā (centralizēta pārbaude ir tikai viena – 12. klases beigās). Vēl interesants likās fakts, ka Lauritsalas skolas direktora pārraudzībā ir 7 skolas. Viens no Somijas lepnumiem – labā skolēnu lasītprasme, kas ir vislabākā Eiropā. Paši somi uzsver, ka vecāki regulāri velta šai nodarbei laiku – kopā ar bērnu vakarā palasa, nevis skatās televizoru.
Izglītība, sākot ar septiņu gadu vecumu un beidzot ar augstskolu, Somijā ir bezmaksas, turklāt bērni un jaunieši tiek nodrošināti ne tikai ar visiem nepieciešamajiem mācību materiāliem - viņiem par brīvu ir arī sabiedriskais transports. Īpaši iepriecinoši bija vērot, cik viegli bērni sagatavojās sporta stundām, ieejot noliktavā, izvēloties vajadzīgo izmēru slēpju zābakus, slēpes vai slidas. Somijas laika apstākļi šogad viņiem atļauj daudz laika pavadīt ārā, arī mēs varējām izvēlēties starp slēpošanas un slidošanas nodarbībām. Ar interesi vērojām plašo mācību materiālu, piederumu, iekārtu klāstu rokdarbu un mūzikas kabinetos, tāpat jauka likās skolēnu darbošanās īpašā ekonomikas klasē (tā gan atradās citas skolas ēkā), gatavojot ēdienu. Šāda iespēja radās arī mums, skolēniem un skolotājiem, kad kopā ar Islandes, Portugāles, Vācijas, Spānijas un Somijas kolēģiem gatavojām Somijas nacionālos ēdienus, kur īpašu nozīmi ieņem zivis. Arī ēdināšana Somijas skolās ir bezmaksas, un jāsaka, ka ēdiens bija vienkāršs, bet tai pašā laikā ļoti garšīgs un veselīgs, skolēni paši izvēlas ko un cik grib, arī apkalpošanas process ēdnīcā pārdomāts un ērts. Mazliet pārsteidz arī somu bērnu mierīgums starpbrīžos, kad liela daļa laika tika pavadīta lielā telpā ar labi pieejamu grāmatu klāstu, datoriem un spēlēm, kā arī ārā pagalmā, ceļot sniega figūras un nodarbojoties ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Pārsteidza arī tas, ka lielā daļā telpu bērni pārvietojas zeķītēs un nevienu īpaši neuztrauc „mākslinieciskā nekārtībā” atstātie apavi pie kabinetu durvīm.
Arī skolotājiem paredzētas ērti un plaši izkārtotas trīs telpas, viena- aprīkota ar nelieliem darba galdiem, datoriem, otra-atpūtas telpa un trešā-virtuvīte. Ļoti ērti!
Protams, par to visu varam cilvēcīgi priecāties un vēlēties, lai šādas pārmaiņas tiktu ieviestas arī mūsu izglītībā, bet kā saka viņu izglītības speciālists Pauls Raudseps: „Nevar mehāniski paņemt Somijas modeli un pārcelt to uz citu valsti, jo somu izglītības sistēma ir daļa no kopējās sabiedrības, kurā jau pirms reformas bija plaši izplatītas vienlīdzības un sociālā taisnīguma idejas”
Apbrīnojama bija arī Somijas skolotāju un skolēnu viesmīlība un vēlme iepazīstināt ar savas pilsētas kultūrvidi un nacionālajām bagātībām. Mūsu skolēnu viesģimenes bija ļoti jaukas, un mēs dzirdējām arī atzinīgus vārdus par mūsu skolēniem, kurus raksturoja kā pieklājīgus, komunikablus un angļu valodu labi protošus skolēnus. Veicām pārgājienu pa Somijas lielākā ezera –Saimas ezera ledu, kā balvu saņemot šim apvidum raksturīgu kūku. Par kalorijām labāk neprasīt, to bija ļoti daudz! Lielu daļu gan no tām droši vien varējām atstāt Somijas saunās, kas ir gandrīz katrā somu mājā, Spa kompleksā un arī boulinga zālē, kur izvērsās draudzīgas un smiekliem bagātas sacensības starp valstu skolēniem un skolotājiem. Ļoti pamācoša bija arī viesošanās Lauritsalas ūdens laboratorijā, kur šī projekta ietvaros daudz uzzinājām par ūdens īpašībām, pētīšanu, attīrīšanu.
Aizraujošs bija arī brauciens uz Kotku. Zivis piesaistījušas Kotkas apkārtnei slavenus atpūtniekus un devušas nozīmību kādai šķietami parastai, vienkāršai koka mājai, kas atrodas pie Langinkoski krācēm. Tumšbrūnajā namā, kurā vēl mūsdienās saglabāts senlaicīgs interjers un 19. gadsimta astoņdesmitajos gados uzturējies Krievijas cars Aleksandrs III kopā ar savu ģimeni. Lašu un foreļu zveja gan senāk, gan arī tagad, kā varējām vērot, ir atraktīva izklaide. Kotkas lepnums ir zivis un tāpēc nav nejaušība, ka līdzās parkam atrodas maretārijs, kas ļauj ielūkoties Somijas zemūdens pasaulē, pašiem ūdenī nenirstot. Maretārija akvārijos mīt zivis, kas sastopamas Somijas piekrastes ūdeņos, kā arī ezeros, upēs un strautos - lielas un mazas, krāšņi sudrabotas un neuzkrītoši tumšas, labi pazīstamas un reti sastopamas. Visvērienīgākais akvārijs, kura dziļums ir 57 m, rāda Baltijas jūras zemūdens pasauli. Caur akvārija stikloto sienu izdevās saskatīt zemūdens peldētāju, un tas nebija redzes māns. Nirējs šī akvārija ūdenī patiesi ienirst – gan par prieku maretārija viesiem, gan ar ļoti pragmātisku mērķi, lai pasniegtu zivīm ēdamo.
Un kur nu vēl paši Helsinki! Laikam lai mazinātu mūsu sajūsmu par ziemīgajiem un brīnišķīgajiem Somijas laika apstākļiem, pēdējā diena Helsinkos jau bija lietaina un vējaina, bet tas netraucēja iepazīt slaveno Kaupatori tirgu, kur jūras veltes ir blakus kažokādām, suvenīriem un dažādiem kārumiem, Helsinku simbolu - katedrāli ar augstajām kāpnēm Senāta laukumā, savādo Dzelzceļa staciju ar gigantu statujām, kas tur lampas rokās, arī Tempelaukio baznīcu klintī – modernu arhitektūru, lielu zāli, kas iedobta granītā, vēsturisko Suomenlinnas cietoksni, kā arī nobaudīt slavenos „Fazer” saldumus (starp citu, pirmā „Fazer” kafejnīciņa ir atvērta tieši Helsinkos).
8.b klases skolniece Kate Luīze Kaša:
Brauciens uz Somiju bija lieliska pieredze un man ļoti patika. Ģimene, kurā dzīvoju, mani uzņēma ar prieku un uz atvadām man teica „Tagad tev it mājas arī Somijā!”.
Visi pasākumi, kuros piedalījāmies, protams, bija saistīti ar ūdeni, jo projekta tēma ir „Ūdens mums apkārt”. Mēs pastaigājāmies pa Somijas lielāko ezeru, devāmies ekskursijā uz Kotku (pilsētiņu pie Baltijas jūras). Un, protams, kur gan bez somu pirts!
Visvairāk skolas dzīvē mani pārsteidza tas, cik visi ir atbrīvoti, ka gaisotne skolā ir nepiespiesta, interesanti likās, ka daudzi skolēni pa skolu staigāja zeķēs.
Meitene, pie kuras dzīvoju, iesākumā bija ļoti kautrīga, taču jau drīz izrādījās, ka mums ir daudz kā kopīga. Pārējie jauniegūtie draugi ir lieliski cilvēki, kuri šo nedēļu Somijā padarīja vēl lieliskāku. Es patiešām vēlētos viņus visus atkal satikt. Citiem skolēniem no mūsu skolas, kuri dosies līdzīgos braucienos, iesaku izbaudīt katru sekundi un iepazīties ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
9.a klases skolēns Renārs Roķis:
Viss brauciens kopumā bija ļoti interesants un aizraujošs, un nedaudz auksts. Pirmais iespaids par ģimenēm ir tāds, ka viņi ir ļoti runātīgi. Daudzi vecāki saprot un runā labā angļu valodā. Pa to īso laiku mēs piedalījāmies daudzās aktivitātēs. Mums bija neliela pastaiga pa ezeru, saunas vakars, slidošana un slēpošana, SPA vakars, ekskursija uz Kotku, mākslas darba veidošana no sniega un ledus, Disko boulings un neliela ekskursija pa Helsinkiem.
Viņu skolas dzīvē mani visvairāk pārsteidza tas, ka viņi pa skolu staigā ar zeķēm. Mani jaunie iegūtie draugi ir zinoši, draudzīgi, runātīgi un muzikāli. Es ceru ar viņiem tikties vēl kādu reizi.
Citiem skolēniem, kuri dosies līdzīgos braucienos, es iesaku mācīties angļu valodu, jo tā noderēs. Es iesaku piedalīties šādos projektos.
8.b klases skolniece Patrīcija Jolkina:
Brauciens kopumā bija interesants. Ar prāmi biju braukusi vairākas reizes, taču tāpat bija interesanti. Ar ātrvilcienu (no Helsinkiem uz Lappeenrantu) gan nebija gadījies braukt, man ļoti patika. Superīgi!
Par uzņemšanu ģimenē man palikuši visjaukākie iespaidi. Ģimene, kurā dzīvoju, bija draudzīga un tiešām mani pieņēma no visas sirds. Venlas vecāki ļoti daudz rūpējās par mani – pat vaicāja, vai man istabas temperatūra ir normāla.
Visinteresantākais bija tas, ka viņi pa skolu un klasēs staigā bez kurpēm – tikai zeķēs! Man liekas, ka tā ir laba doma, kā ļaut skolēniem iejusties un ļaut justies brīvāk un patīkamāk. Skola likās diezgan aktīva. Daudz izmantoja datorus un dažādas ierīces, kā arī projektorus mācību stundās.
Ieguvu jaunus draugus, kas pamatā bija somi. Viņi visi ir aktīvi, jautri, un es tiešām viņiem pieķēros! Mēs daudz laika pavadījām kopā. Vienu vakaru pat aizbraucām uz Kiias māju, kur atklājās, ka viņas mājdzīvnieks ir cūka, un uzrīkojām dziedāšanas vakaru kopā ar citiem, un to starpā bija arī Renārs no Rūjienas. Kaut gan biju slima un man bija kakla sāpes, arī es dziedāju. Tikai nākamajā rītā parunāt nevarēju, toties dziedāšanas vakars bija tā vērts. Bija grūti aizbraukt, tomēr vislabākais ir tas, ka visi trīs Somijas draugi martā brauks pie mums uz Latviju! To es uzzināju dažas dienas pēc aizbraukšanas.
Citiem skolēniem, kuri piedalīsies līdzīgos braucienos, novēlu - mācieties angļu valodu – tas ir ļoti būtiski. Un iepriekš izveidojiet kontaktu ar šo skolēnu un ģimeni, kas Tevi pieņems, tas palīdzēs saziņai!
Reiz iepazīta, Somija kļūs neizmirstama, raisot vēlēšanos atgriezties atkal un atkal. Näkemiin (Uz redzēšanos) Somijā!