2.decembrī 7.a un 7.b klases skolēni tikās ar Līgu Siliņu – Rūjienas izstāžu zāles vadītāju, lai parunātos par to, kas ir Advents, kāpēc vainags ir apļa formā, kāpēc, tuvojoties Ziemassvētkiem, cilvēki grib būt labāki.

Līga Siliņa it kā no jauna atgādināja sen zināmo, ka Advents nozīmē gaidīšanu, bet gaidīt cilvēks var daudz ko. Skolēni gaida brīvdienas, stundas beigas, pusdienas, dāvanas Ziemassvētkos, dziļākajā būtībā nemaz neaizdomājoties, ka galvenais Adventa laikā ir lielā Ziemassvētku brīnuma – Jēzus bērniņa piedzimšanas – gaidīšana. Viņa pastāstīja, ka 19.gs. vidū kāds vācu mācītājs, ar patversmes bērniem runājot par Jēzus bērniņa dzimšanu, domājis, kā vienkāršāk tiem izstāstīt, cik ilgi vēl līdz Ziemassvētkiem. Pēkšņi viņš ieraudzījis zirga ratu riteni, salicis uz tā tik daudz sveču, cik dienu līdz Ziemassvētkiem, lai katru dienu varētu aizdedzināt vienu sveci. Nākamajā gadā šis ritenis ticis izgreznots ar skujām, tā radies mums tik zināmais apaļais Adventa vainags zaļā krāsā, kas simbolizējot mūžību, dzīvību un vienotību.

Adventa laiku sauc arī par kluso pārdomu laiku. Līga Siliņa, runājot ar skolēniem, lika aizdomāties, cik labi ir tad, ja katram ir sava vieta mājās, kur ļauties pārdomām, jo troksnī pārdomas nevar sanākt. Tikai strādājot ar sevi, ikviens cilvēks var cīnīties ar slikto sevi un kļūt labāks.

Klases stundas beigās Līga Siliņa nodziedāja dziesmu, kuras pēdējās rindas izskanēja kā novēlējums mums visiem, gaidot Ziemassvētkus: „Nesakiet, nesakiet, ļaudis, melnus, savādus vārdus, cerību sveces gaismā dzīvībai meklējiet vārtus! ”

Paldies Līgai Siliņai par atsaucību un pašpilnveidi rosinošo stāstījumu!

Ilgas Penkas, 7.a klases audzinātājas teksts un foto