Laine Vasiļjeva ir 12. klases audzinātāja, kas kopā ar saviem skolēniem šobrīd izdzīvo Žetonvakara gatavošanas procesu. Kad šķiet, ka spēki zūd, enerģiju dod tieši skolēni, un tas ir pats skaistākais skolotāja darbā-tā domā Laine.

Kādi varbūt ir tie plusi vai mīnusi , esot 12.klases audzinātājai?

Būt 12. klases audzinātājai ir gan viegli, gan grūti. Viegli tāpēc, ka audzēkņi  lielākoties ir jau patstāvīgi un attiecībās varam būt līdzvērtīgi, grūti tāpēc, ka ne visi vēl apzinās, ka klāt skolas beigšana un jābūt daudz atbildīgākiem. Pati jūtos atbildīga, lai visi pabeigtu vidusskolu pēc iespējas labāk un atrastu savu vietu pēc skolas beigšanas. Šobrīd diezgan grūti ir apvienot darbu un mājas ar gatavošanos Žetonu vakaram . Taču ceru, ka viss izdosies un par šo laiku mums visiem paliks brīnišķīgas atmiņas.

Kādas sajūtas pārņem, domājot par to, ka drīz jūsu divpadsmitie dosies tālāk?

Patiesībā es par to izvairos domāt. Bet, ja nu par to šobrīd jādomā, tad teikšu -  sentimentālas. Ar lielāko daļu klases audzēkņu esmu kopā jau astoņus gadus. Desmitajā klasē nācās veidot kolektīvu no jauna, jo bija daudz jaunpienācēju. Viņi bija tik dažādi. Attiecības veidojās lēni. Bet šobrīd, raugoties uz viņiem, ir žēl, ka drīz jau jāšķiras, jo tieši tagad viņu starpā valda saprašanās. Man pietrūks viņu savstarpējā apcelšanās, joki un asprātības starpbrīžos (arī dažkārt stundās, kas reizēm tracināja gan mani, gan citus skolotājus), viņu vienkāršība un labestība.

Ko labu un ,iespējams, ne tik labu varat pastāstīt par savu klasi?

Esmu pārliecināta, ka katrs audzinātājs par savu klasi teiks – viņi ir paši labākie. Tā tiešām arī man šķiet. Ļoti maz ir bijuši sarūgtinājuma brīžu. Mani audzēkņi ir patiešām jauki. Lai arī reizēm nākas kādu sarāt (parasti gan cenšos visu izrunāt, paskaidrot) par kavētām stundām, nemācīšanos vai stundu traucēšanu, toleranci pret klasesbiedru, nekad tas nav novedis pie asiem  konfliktiem vai nepatīkamiem brīžiem. Man ļoti patīk tas manos bērnos, ka viņi  spēj viedokli  uzklausīt un,ja nepieciešams, arī diskutēt par strīdīgiem jautājumiem. Kā jau iepriekš minēju, viņi ir jautri, dzīvespriecīgi. Arī mazliet slinki  – tas varbūt ir tas ne tik labais. Katrs ir vienreizējs ar kaut ko savu – dažs varbūt ne tik ļoti labi mācās, bet ir brīnišķīgs sarunu biedrs, cits aizrautīgs un izdomas bagāts organizators, cits milzīgs pļāpa, taču nekad nepievils. Kādu apbrīnoju par viņa mērķtiecību, kādam citam piemīt tāds dabas dots šarms, ka nav iespējams uz viņu dusmoties. Ir arī tādi skolēni, kas ir it kā klusi un nemanāmi, bet tas tikai šķietami, jo viņu miers un harmonija, un patiesā sirsnība ir kā balzāms dvēselei. Tā varētu turpināt  vēl un vēl . Katrā ziņā esmu pateicīga liktenim, ka man bija iespēja augt ar viņiem kopā.

Kā veicas ar gatavošanos Žetonvakaram?

Domāju, ka tieši Žetonvakars no visiem skolas pasākumiem ir visgaidītākais. Gan tādēļ, ka divpadsmitie saņem skolas piederības zīmi, ar to apliecinot, ka ir gatavi vidusskolas beigšanai, gan tādēļ, ka mūsu skolas tradīcija ir iestudēt kādu teātra izrādi, ko pašlaik ar lielu aizrautību darām. Tā kā skolēni ir atsaucīgi, tad varētu teikt, ka ar gatavošanos Žetonvakaram veicas labi. Daudz izdara paši divpadsmitie. Jūtam ļoti lielu atbalstu arī no skolotājiem, vecākiem un kultūras nama darbiniekiem. Tas priecē. Protams, pieļauju, ka kādā brīdī varētu uznākt arī pagurums, jo mēģinājumi notiek gandrīz katru vakaru un daudz jādomā arī par citiem organizatoriskajiem jautājumiem, nevaram taču pārtraukt arī mācību procesu. Viegli nav, bet domāju, ka viss būs labi.

Vai visi ir apmierināti ar izrādes izvēli un sev iedalītajām lomām?

Izrādi no vairākām piedāvātajām izvēlējās paši divpadsmitie. Laikam jau ietekmējis būs Blaumaņa jubilejai veltītais gads, arī literatūras stundās lasītie Blaumaņa darbi skolēniem gāja pie sirds. Lomas sadalījām demokrātiski, un ,tā kā katram tika pa lomai (centāmies katram atrast tieši viņam atbilstošu), strīdu nebija. Var jau būt, ka gluži kāroto kāds arī nedabūja, bet mēģinājumu procesā ,lieliski sastrādājoties ar režisori Aīdu Vasiļjevu, liekas, ka katrs sāk arvien vairāk izprast un pieņemt savu lomu.

Un varbūt kaut ko vēl pastāstiet par savu klasi, atmiņām un jaukajiem brīžiem kopā. Varbūt vienkārši ir kas tāds, ko pati vēlētos pastāstīt.

Lai arī neesam bijuši aktīvi klases vakaru organizēšanā vai nemitīgi ekskursijās braucēji, domāju, ka jauku atmiņu mums visiem par vidusskolas gadiem būs pietiekami. Man pašai visjaukākās atmiņas, un domāju ,ka arī tiem, kas piedalījās,palikušas par iepazīšanās ekskursiju pa Vidzemes jūrmalu. Vasarā pirms vidusskolas gaitu sākuma uzaicināju visus divas dienas pavadīt Vidzemes jūrmalā. Laiks bija pasakains. Ūdens silts. Jūra mierīga. Peldējāmies, spēlējām volejbolu,sagaidījām saulrietu un daži pat saullēktu ar nelielu lietus piesitienu. Nakts ugunskurs un gulēšana guļammaisos tieši blakus jūriņai. Dziesmu dziedāšana nakts tumsā un smiekli. Ļoti gribētu kaut ko tādu kopā nu jau ar divpadsmitiem izbaudīt.

Anna Amanda Bērziņa

Ieinteresēta Egijas Miškas personībā, devos uz interviju ar viņu. 9. b klases skolniece Egija ir ne tikai centīga skolniece, bet arī ļoti aktīva meitene, kurai ir daudz interešu-koris, flautas spēle, skolēnu pašpārvalde, dalība projektos, sports, īpaši futbols, dejošana. Vēlējos uzzināt vairāk par viņas neparasto ikdienu, tāpēc uzdevu Egijai  jautājumus.

Kā jūties, gaidot eksāmenus?
Mazliet satraukusies un nobažījusies, kā būs, bet no otras puses atkal priecīga par to, ka esmu tikusi jau tik tālu. Domājot par eksāmeniem, ir lielāks stimuls mācīties labāk.

Ar ko Tev saistās Rūjienas vidusskola?
Rūjienas vidusskola man viennozīmīgi saistās ar mūziku, jo ļoti daudz jauniešu šajā skolā spēlē instrumentus, kā arī dzied koros un dejo. Dejošana noteikti nevar pastāvēt bez mūzikas pavadījuma.

Kas Tev vislabāk patīk Rūjienā?
Rūjienā man vislabāk patīk tas, ka salīdzinot ar to, ka tā ir mazpilsēta, šeit ir, ko darīt, un ir, ar ko nodarboties. Rūjiena ir aktīva un skaista mazpilsētiņa.

Ko domā darīt pēc 9. klases?
Pēc 9. klases man ir doma iestāties kādā no ģimnāzijām, jo es ticu tam, ka varu arī labi mācieties ģimnāzijā. Ceru, ka man tas izdosies.

Kādu redzi savu nākotni?
Es savu nākotni redzu ļoti krāsainu un aktīvu, jo man patīk darīt daudz dažādu un interesantu lietu.

Ja dosies prom no Rūjienas, vai atgriezīsies? Kāpēc?
Manuprāt, es neatgrieztos Rūjienā, jo man ļoti patīk Valmiera. Tur noteikti ir lielākas iespējas, lai gan tas būtu sasniedzams daudz grūtāk nekā Rūjienā, bet es esmu uz to gatava.

Kā pavadi savu brīvo laiku?
Savu brīvo laiku es pavadu aktīvi, piedalos nodarbībās, kas man ir ļoti tuvas,-dejoju, dziedu, sportoju. Protams, savu brīvo laika sprīdi atvēlu saviem draugiem.

Cik ilgi trenējies futbolā?
Futbolā jau es trenējos 1 gadu, kura laikā esmu sasniegusi daudz vairāk nekā biju cerējusi, jo sākumā uz futbolu aizgāju vienkārši joka pēc, līdz tas mani ierāva mazā atkarībā.

Kādi ir tavi panākumi futbolā?
Panākumi nav nekādi lielie, jo Valmieras Meiteņu komanda, kurā spēlēju arī es, tikai nesen kā sāka savus apgriezienus. Nav tādu komandu, kas, tikko sākusi trenēties, rāda augstāko klasi. Lai gan tagad manai komandai spīd zelts Vidzemes Ziemas čempionātā.

Kādēļ nolēmi trenēties Valmieras Futbola Klubā?
To es tā īsti nenolēmu, tas notika automātiski. Sāku palēnām tikai trenēties Valmierā, un jau tagad esmu šīs komandas sastāvā. Un tiešām esmu priecīga, ka man ir tāda iespēja spēlēt Valmieras FK, jo šeit man viennozīmīgi ir labāki treniņi, treneris un arī, protams, ļoti draudzīga un saliedēta komanda.

Nosauc 5 savas raksturīgākās īpašības!
Sportiska, jautra, gudra, devīga un aktīva.

Par ko vēlies kļūt nākotnē?
Es vēlētos kļūt par fizioterapeitu vai kaut ko tamlīdzīgu, jo man ļoti patīk medicīna, kā arī sports.

Paldies par sarunu!

Agne Čākure

Ieinteresēta Egijas Miškas personībā, devos uz interviju ar viņu. 9. b klases skolniece Egija ir ne tikai centīga skolniece, bet arī ļoti aktīva meitene, kurai ir daudz interešu-koris, flautas spēle, skolēnu pašpārvalde, dalība projektos, sports, īpaši futbols, dejošana. Vēlējos uzzināt vairāk par viņas neparasto ikdienu, tāpēc uzdevu Egijai  jautājumus.

Kā jūties, gaidot eksāmenus?
Mazliet satraukusies un nobažījusies, kā būs, bet no otras puses atkal priecīga par to, ka esmu tikusi jau tik tālu. Domājot par eksāmeniem, ir lielāks stimuls mācīties labāk.

Ar ko Tev saistās Rūjienas vidusskola?
Rūjienas vidusskola man viennozīmīgi saistās ar mūziku, jo ļoti daudz jauniešu šajā skolā spēlē instrumentus, kā arī dzied koros un dejo. Dejošana noteikti nevar pastāvēt bez mūzikas pavadījuma.

Kas Tev vislabāk patīk Rūjienā?
Rūjienā man vislabāk patīk tas, ka salīdzinot ar to, ka tā ir mazpilsēta, šeit ir, ko darīt, un ir, ar ko nodarboties. Rūjiena ir aktīva un skaista mazpilsētiņa.

Ko domā darīt pēc 9. klases?
Pēc 9. klases man ir doma iestāties kādā no ģimnāzijām, jo es ticu tam, ka varu arī labi mācieties ģimnāzijā. Ceru, ka man tas izdosies.

Kādu redzi savu nākotni?
Es savu nākotni redzu ļoti krāsainu un aktīvu, jo man patīk darīt daudz dažādu un interesantu lietu.

Ja dosies prom no Rūjienas, vai atgriezīsies? Kāpēc?
Manuprāt, es neatgrieztos Rūjienā, jo man ļoti patīk Valmiera. Tur noteikti ir lielākas iespējas, lai gan tas būtu sasniedzams daudz grūtāk nekā Rūjienā, bet es esmu uz to gatava.

Kā pavadi savu brīvo laiku?
Savu brīvo laiku es pavadu aktīvi, piedalos nodarbībās, kas man ir ļoti tuvas,-dejoju, dziedu, sportoju. Protams, savu brīvo laika sprīdi atvēlu saviem draugiem.

Cik ilgi trenējies futbolā?
Futbolā jau es trenējos 1 gadu, kura laikā esmu sasniegusi daudz vairāk nekā biju cerējusi, jo sākumā uz futbolu aizgāju vienkārši joka pēc, līdz tas mani ierāva mazā atkarībā.

Kādi ir tavi panākumi futbolā?
Panākumi nav nekādi lielie, jo Valmieras Meiteņu komanda, kurā spēlēju arī es, tikai nesen kā sāka savus apgriezienus. Nav tādu komandu, kas, tikko sākusi trenēties, rāda augstāko klasi. Lai gan tagad manai komandai spīd zelts Vidzemes Ziemas čempionātā.

Kādēļ nolēmi trenēties Valmieras Futbola Klubā?
To es tā īsti nenolēmu, tas notika automātiski. Sāku palēnām tikai trenēties Valmierā, un jau tagad esmu šīs komandas sastāvā. Un tiešām esmu priecīga, ka man ir tāda iespēja spēlēt Valmieras FK, jo šeit man viennozīmīgi ir labāki treniņi, treneris un arī, protams, ļoti draudzīga un saliedēta komanda.

Nosauc 5 savas raksturīgākās īpašības!
Sportiska, jautra, gudra, devīga un aktīva.

Par ko vēlies kļūt nākotnē?
Es vēlētos kļūt par fizioterapeitu vai kaut ko tamlīdzīgu, jo man ļoti patīk medicīna, kā arī sports.

Paldies par sarunu!

Agne Čākure

Laikam ejot, mūsu skolas kolektīvam ir pievienojušies 3 skolēni –Sandija Vilistere, kas ir atnākusi no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, Ziedīte Dreimane, kas mācījās Jeru pamatskolā, un Daniels Žuravļovs, kurš mācījās Rencēnu pamatskolā. Daudzus skolēnus interesēja pamatojums, kāpēc šie jaunieši ir izvēlējušies tieši Rūjienas vidusskolu, arī man bija vēlēšanās to uzzināt, tāpēc aicināju Sandiju, Ziedīti un Danielu uz sarunu.

Kādēļ tu atnāci mācīties uz mūsu skolu?

Sandija: Atnācu mācīties uz Rūjienas vidusskolu, jo mainīju dzīvesvietu. Jau iepriekš šeit esmu dzīvojusi.

Ziedīte: Uz Rūjienas vidusskolu atnācu, jo tā bija gan mana, gan manas ģimenes izvēle- pilnveidot mani.

Daniels: Iepriekš mācījos Rencēnu pamatskolā, kas atrodas 40km no Mazsalacas. Galvenais iemesls laikam bija lielais attālums no mājām, ko nācās mērot katru dienu. Kāpēc tieši Rūjienas skola, nevis kāda cita no tuvākajām skolām? Biju dzirdējis daudz labu atsauksmju par skolu, skolotājiem un skolas kolektīvu.

Ar ko Rūjienas vidusskola atšķiras no iepriekšējās skolas, kurā tu mācījies?

S: Rūjienas vidusskola no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas atšķiras ar to, ka šeit skolēni dažreiz atļaujas skolotājiem ''kāpt'' uz galvas. Skolas kafejnīcā nepārdod neveselīgus ēdienus un dzērienus. Šeit skolēnu skaits klasēs  krasi atšķiras no Valmieras skolām, tas ir redzami mazāks, bet tas pašsaprotami.

Z: Rūjienas vidusskola no iepriekšējās skolas atšķiras ar to, ka šī skola ir draudzīgāka un skola piedāvā lielākas iespējas sevi pilnveidot.

D: Skola noteikti atšķiras ar prasībām, skolotāji ir daudz stingrāki. Vēl noteikti pieminēšu milzīgo sporta zāli. Skola ir lielāka un ar bagātīgāku pulciņu klāstu. Noteikti, ka ir vēl daudz lietu ,ko neesmu paspējis izzināt.

Kas tev visvairāk patīk mūsu skolā?

S: Man nav tādu noteiktu lietu, kas patīk visvairāk vai vismazāk.

Z: Visvairāk Rūjienas vidusskolā man patīk jaukā atmosfēra, kuru rada pati klase un skolotāji.

D: Patīk mana klase. Audzinātāja ir stingra, bet jauka.

Vai esi iejuties/usies klases un skolas kolektīvā?

S: Jā, mācos šeit jau vairāk kā gadu un jau iepriekš, pirms vēl nemācījos Rūjienas vidusskolā, pazinu dažus šejieniešus.

Z: Jā, es esmu iejutusies gan klases, gan skolas kolektīvā.

D: Varbūt jūtos vēl nedaudz nedrošs, bet kopumā domāju, ka esmu apradis ar jauno kolektīvu.

Kas tevi stimulē mācīties?

S: Šobrīd stimuls mācīties ir skolotāju atzinība, vienkārši labas atzīmes un jauns telefons.

Z: Mani mācīties stimulē manas domas ar vēlmi tiekties uz saviem sapņiem.

D: Mani mācīties stimulē vecāki un klases audzinātāja.

Ko tu līdz šim esi darījis/usi, lai popularizētu skolas vārdu? Vai tu centies iesaistīties skolas dzīvē?

S: Pagaidām neko īpašu neesmu izdarījusi, vienīgi piedalījusies sporta sacensībās. Jā, nedaudz cenšos.

Z: Pirmajā pusgadā man vēl nav sanācis popularizēt skolas vārdu, bet es centīšos to darīt turpmāk.

D: Esmu stāstījis draugiem par to, ka tagad mācos Rūjienā. Censties jau cenšos, bet vai sanāk?

Vai skolā attīsti arī kādu no saviem hobijiem?

S: Kādreiz, kad dzīvoju Valmierā, aizrāvos ar basketbolu, atnākot uz Rūjienu, sākumā spēlēju basketbolu arī šeit, bet tagad tikai dziedu korī.

Z: Jā, es attīstu savu hobiju - klavierspēli.

D: Jā, skolā apgūstu sitaminstrumentu spēli. Pagaidām esmu tamburīna operators, bet nākotnē vēlētos spēlēt arī bungas.

Vai tev patīk Rūjiena? Kas Rūjienā ir visskaistākais?

S: Patīk. Pēc manām domām, visskaistākais Rūjienā ir ļoti sakoptā apkārtne. Salīdzinoši ar Valmieras ielām Rūjienā reti kad redzu zemē nomestus papīrus vai pudeles.

Z: Jā, man patīk Rūjiena. Rūjienā visskaistākā ir vieta pie Tālavas Taurētāja,jo šī vieta ir vispamanāmākā tūristiem un arī nozīmīgākā.

D: Jā, Rūjiena man patīk, bet nespēšu sīki pastāstīt , jo neesmu vēl paguvis iepazīt šo vietu.

Kādu tu iztēlojies savu nākotni?

S: Īpaši neiztēlojos, gribētu pabeigt vidusskolu un tad izmācīties kādu labu, noderīgu profesiju un izveidot ģimeni.

Z: Es savu nākotni iztēlojos kopā ar pilsētu Rūjienu, jo šeit ir pavadīta liela mana daļa dzīves.

D: Gribētu būt vai nu lidotājs, vai arī bundzinieks, kuru profesiju izvēlēšos, to rādīs laiks.

Ko tu novēlētu citiem skolēniem un skolotājiem?

S: Skolēniem novēlētu, drīzāk ieteiktu vairāk pievērsties mācībām, it īpaši valodām, jo tās ļoti noderēs nākotnē. Skolotājiem novēlu stiprus nervus, un lai viņi, neskatoties uz mazo atalgojumu, nepamestu savu darbu un mācītu tālāk.

Z: Skolēniem es novēlu - jauki pavadītu laiku skolā, labas sekmes un labas attiecības ar skolotājiem. Skolotājiem es novēlu - paklausīgus klašu kolektīvus un vienmēr smaidu sejā.

D: Skolēniem novēlu piedzīvojumiem bagātu gadu, skolotājiem algas paaugstinājumu.

Paldies par interviju!

Zanda Laura Šķiņķe