24.maijā notika Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas pasākums Limbažos, kurā pulcējās 10 Vidzemes skolu pārstāvji, kuru starpā bija arī skolēni no Rūjienas vidusskolas.

Pasākuma 1.daļā skolām bija jāprezentē patriotisma jūtu attīstoši  pasākumi, kuri notikuši šajā mācību gadā, un  jāiepazīstina pārējās skolas ar gadā padarīto. Pēc prezentācijām delegācijas sadalījās jauktās komandās un piedalījās izglītojošā orientēšanās spēlē pa Limbažu ievērojamākajām vietām, tādējādi uzzinot daudz jauna gan par Brīvības cīņām, gan pašiem Limbažiem, kā arī iegūstot jaunus draugus. Pasākums beidzās ar svētku gājienu un karoga nodošanas ceremoniju.

Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karogs ir darināts 1929.gadā, atzīmējot 10.gadadienu kopš 1919.gada Brīvības cīņām. Aizvadītajā gadā karogs glabājies Limbažos. Skolas katru gadu sacenšas par tiesībām glabāt karogu. Šogad karogs nonāca Alūksnē. Arī Rūjienas vidusskola šo karogu ir glabājusi – 1933.gadā un 2006.gadā. Karogu skolai piešķir par veiksmīgu skolēnu patriotisko audzināšanu.

Mēs katrs varam pielikt savu roku, lai Rūjienas vidusskola atkal iegūtu Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu savā glabāšanā. Lai mums visiem būtu, ar ko lepoties!

Anna Amanda Bērziņa

Bija viena no pirmajām siltajām un saulainajām maija dienām, bet ne tas vien iepriecināja Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestra dalībniekus. Mūsu sejās varēja vērot smaidu, jo 14. maijs bija tā diena, kad visi sakravājām somas un uzsākām ceļu uz Norvēģiju, lai piedalītos šīs valsts nacionālo svētku svinībās, iepazītu citu kultūru un parādītu savu, priecētu ārzemju draugus ar mūsu orķestra skanējumu un, protams, labi pavadītu laiku.

Nokļuvuši līdz Rīgai, ar kuģi devāmies uz Stokholmu. Baudījām arī tur piedāvātās iespējas. Kamēr vieni jūsmoja par hokeja spēli, citi baudīja akustisko mūziku, kā arī uz karaokes skatuves atklājām jaunus dziedošos talantus no mūsu pašu vidus. Stokholmā mūs jau sagaidīja autobuss, un uzsākām ceļojuma nogurdinošāko daļu- 16 stundu garo ceļu līdz Skaugdalenas skolai Norvēģijas kalnu ielokā. Lai gan bija jau vēla nakts, kad šķērsojām Zviedrijas robežu, tomēr, pirmo iespaidu apburti, visi izkāpām no autobusa, lai uzņemtu pirmās bildes pie kalnu ūdenskrituma. Pēc dažām stundām jau bijām iekārtojušies skolas telpās un devāmies pie miera.

Tajā paša dienā, 16.maijā, noguruši, bet gatavi piedzīvojumiem un jauniem iespaidiem, devāmies nelielā ekskursijā pa Rissas apgabalu. Apskatījām iespaidīgos kalnus, skaistās ielejas un kuģu piestātnes, bijām arī muzejā, kur uzzinājām nedaudz par šī apgabala senāko iedzīvotāju dzīvi un viņu centieniem nopelnīt iztiku, dodoties bīstamos braucienos pa jūru, un redzējām, kā top senu laivu atveidojumi mūsdienās. Pēc siltām pusdienām tikāmies ar Rissas apgabala mēru, kurš mūs laipni sagaidīja un iepazīstināja ar dažādiem faktiem par šo apgabalu. Lai mūs neaizmirstu, uzdāvinājām dažas dāvaniņas ne vien atmiņām par Latviju, bet arī Rūjienu. Vakarā bija pirmais mēģinājums ar Skaugdalenas skolas orķestri, lai pienācīgi sagatavotos gaidāmajam pasākumam nākamajā dienā.

17.maija rītā cēlāmies jau septiņos no rīta, lai izbaudītu kādu norvēģu tradīciju- šajos nacionālajos svētkos orķestris braukā no vienas vietas uz otru un modina iedzīvotājus ar savu muzicēšanu, lai būtu droši, ka kāds nenoguļ visu svētku dienu. Norvēģijai neraksturīgi siltajā un saulainajā dienā varēja redzēt patiesi patriotiski noskaņotus iedzīvotājus, jo jau pašā rīta agrumā ikvienam pie rokas bija Norvēģijas karodziņš. Izbraukājām Rissas apgabalu, apstājoties un muzicējot vairākās vietās, līdz bijām droši, ka visi ir pamodušies, un devāmies atpakaļ uz skolu. Vēlāk mums bija iespēja piedalīties dievkalpojumā un spēlēt baznīcā. Pārsteidza tas, ka visas sievietes, pat vismazākie bērni bija tērpti tautas tērpos. Lepojos ar to, ka arī mūsu orķestri pavadīja divas latviešu tautu meitas un virs mūsu galvām plīvoja Latvijas karogs. Vakarā priecējām norvēģu publiku ar nelielu koncertprogrammu un baudījām iespēju vērot viņu svētku svinēšanas tradīcijas. Publika bija patiesi saviļņota par mūsu sniegumu, un īpaši sajūsmināta tā bija, izdzirdot mūsu izpildījumā norvēģu dejas.

Vakarā bija tikšanās ar Skaugdalenas skolas orķestra dalībniekiem un viņu vecākiem. Bija prieks redzēt, ka par mums rūpējas, jo ikviens vecāks ieradās ar savu mājās pagatavoto picu, un tā bija iespēja jautri un interesanti pavadīt vakaru, iepazīstot jaunus cilvēkus. Vakara noslēgumā varēja vērot lieliskus futbola mačus starp abu orķestru meiteņu komandām, vēlāk arī mūsu zēni piebiedrojās spēlei, jo nebija iespējams uzvarēt enerģiskās norvēģu futbolistes. Spēlēs galu galā uzvarēja draudzība.

Pēdējā diena, kuru pavadījām šajā valstī, bija neaprakstāmi apburoša, tā bija diena, kad vēlējāmies, lai laiks uz mirkli apstātos. Mēs kāpām kalnos, lai no augšas apskatītu vietu, kur bijām pavadījuši šīs dienas. Pirmie 100 metri bija visnogurdinošākie, jo stāvais augšupceļš šķita neuzveicams, tomēr saņēmām sevi rokās un veicām 4,2 km garo kāpienu pret kalnu. Tas patiesi bija tā vērts, apsēsties klints malā, kalnu ielokā un vērot skaistos dabas skatus, vērot kalnus tālumā, kurus klāj sniegs, raudzīties uz pilsētu un niecīgajām mājiņām.

Pēcpusdienā, pēc garās pastaigas, baudījām kopīgu vakaru ar norvēģu ģimenēm. Īstās vakara izklaides sākās pāris stundas pirms došanās prom, jo lielā karstuma dēļ apkārt esošie bērni sāka laistīties ar ūdeni, un sausas drēbes nepalika arī mūsu pašu orķestrantiem, kuri arī piedalījās ūdens cīņās. Prom devāmies ar dalītām jūtām, jo nevēlējāmies, lai šis jaukais ceļojums beidzas, tomēr bijām sailgojušies pēc mājām un savām ģimenēm.

Esmu droša, ka visi, kuri devās šajā ceļojumā, mājās atgriezās apmierināti par lieliski pavadīto laiku un gūto pieredzi. Nav iespējams aprakstīt sajūtas, ar kādu lepnumu vērojām Latvijas karogu plīvojam uz Norvēģijas kalnu fona, cik laimīgi bijām, saņemot labus vārdus no publikas, par kvalitatīvo sniegumu koncertos, prieku, sadraudzējoties ar kādas citas valsts orķestri, sajūsmu, sēžot klints malā un vērojot skaisto ainavu. Atradām kopīgu valodu ar visiem, dažkārt runājot latviski, vācu valodā, angļu valodā, vai vienkārši ar žestiem cenšoties parādīt, ko vēlamies pateikt.

Mēs esam neizsakāmi pateicīgi skolotājai Ligitai Gailei par to, ka viņa parūpējās, lai šis ceļojums būtu iespējams un izdotos, kā arī Rūjienas vidusskolai un Rūjienas novada pašvaldībai par sniegto atbalstu. Paldies par iespēju doties šajā ceļojumā, un turpināsim strādāt tikpat čakli, lai arī turpmāk varētu pārstāvēt mūsu novadu ne vien Latvijā, bet, cerams, arī vēl kādā zemē, kur mūsu darbs tiks novērtēts.

Linda Čukure, 12. klase

“Nāc ar puikām!” -ar šādu devīzi 24. un 25.maijā Latvijas skolu dziedošie zēni pulcējās Cēsīs, kur notika IX Latvijas zēnu koru salidojums.

Zēnu koru salidojumi Latvijā notiek kopš 1970.gada ik pa pieciem gadiem, un tradicionāli par zēnu koru sadziedāšanās vietu kļuvušas Cēsis, Cēsu pils parka estrāde. Salidojumā šogad pulcējās vairāk nekā 1800 zēni gandrīz no visiem Latvijas novadiem, arī no Rūjienas.

Svarīgajam notikumam zēni gatavojās jau vairākus gadus, cītīgi apgūstot 18 repertuārā iekļautās latviešu komponistu dziesmas un latviešu tautas dziesmas a cappella. Aprīlī notika koru konkursi, kuros kompetenta žūrija izvērtēja zēnu un diriģentu veikumu dziesmu apgūšanā un dziedāšanā. Galvenais zēnu koru vērtētājs bija zēnu koru salidojumu iniciators, ilggadējais Rīgas Doma zēnu kora diriģents Jānis Erenštreits, kurš ir arī IX Latvijas zēnu koru salidojuma patrons.

Mūsu skolas zēnu korim veiksme šogad ir uzticama pavadone, jo 2. maijā Vidzemes reģiona koru skatē Cēsīs pārliecinoši tika iegūta 1. pakāpe. Kā atzīst diriģente Digna Gailīte, šim sasniegumam pamatā ir neatlaidīgs un regulārs darbs un pašu zēnu vēlme piedalīties salidojumā.
Dziedoši zēni ir arī sportiski zēni, tādēļ sadarbībā ar Latvijas basketbola savienību salidojuma ietvaros notika basketbola mini sacensības „Dribl-bums!”.  Zēnu kori cīnījās par sportiskākā un veiklākā zēnu kora nosaukumu. Rūjienas vidusskolas zēnu kora basketbola komandas kapteinis Alvils Glušonoks stāsta: ”Salidojuma pirmajā un otrajā dienā notika basketbola turnīrs koristiem. Arī mūsu koris piedalījās šajā turnīrā. Kopumā turnīrā piedalījās 35 komandas, mēs ierindojāmies 6. vietā.”

Salidojumā kopā ar zēniem muzicēja arī Maestro Raimonds Pauls un  solisti Renārs Kaupers un  Jānis Jubalts.

Pēc salidojuma mūsu zēni atzīst: ”Salidojums bija izdevies, tikai vārēja būt nedaudz ilgāk. Gājienā un koncertā mazliet lija, bet koncerts bija ļoti labs. ”

Alda Jansone

Kādā aprīļa trešdienā agri no rīta mūsu klase devās mācību ekskursijā uz Rīgu. Pirmais apskates objekts bija apmeklētāju centrs Latvijas Bankā –„ Naudas pasaule”, tas ir interaktīvs finanšu izglītības un informācijas centrs katram, kas interesējas par naudas politiku, apriti un vēsturi. Tur varējām aplūkot dažādas interesantas naudas monētas un daudz citu lietu, kas saistītas ar naudu. Varējām pat miljonu paturēt rokās, diemžēl sasmalcinātus Krievijas rubļus, paredzētus iznīcināšanai Getliņos.

Kad mēs bijām visu aplūkojuši „Naudas pasaulē”, apmeklējām meža nozares izstādi: „Iepazīsties- koks!”, kura ir veltīta Latvijas meža nozarei. Iepazināmies ar visu procesu - no koka iestādīšanas, līdz pat kokmateriālu apstrādei, pārstrādes, inovatīvu celtniecības materiālu ieguves brīdim. Aplūkojām dziedātājai LADY GAGA veidotu kleitu no kokmateriāliem. Uzzinājām, ka 1 kg egles sēklu maksā 700 -900 Ls! Izstāde ierīkota Mežaparka estrādes iekštelpās. Jauka izstāde, interesants stāstījums.

Vakarā Dailes teātrī noskatījāmies izrādi „Vau!!!”, kur tika atklāts, kā modernā sabiedrībā cilvēki cenšas izvairīties no savas rīcības morālās atbildības. Vienas ģimenes cilvēki, kuri 40 gadus dzīvo kopā, bet ir savstarpēji sveši... Izrāde rosināja nopietnām pārdomām par cilvēku savstarpējām attiecībām un mūsdienu sabiedrības vērtībām.

Mārtiņš Eimanis, 10. klase