2013./2014.m.g.

Skolas laiks ir ievērojams katra cilvēka dzīvē. Daži to izmanto kā labvēlīgu augsni, lai attīstītu sevi, savus talantus un prasmes. Citi to visu laiž garām un attopas tad, kad daļa iespēju ir jau nokavētas. Montai Skujeniecei, 12. klases skolniecei,  ir  vērā ņemami sasniegumi mācību darbā, kā arī viņa ir sabiedriski aktīvs un morāli spēcīgs cilvēks, kas popularizē skolas vārdu  starpnovadu un valsts mērogā. Tāpēc Montai šogad ir piešķirts tituls "Gada skolniece 2013", un  šis nosaukums ir apliecinājums viņas uzticībai Rūjienas vidusskolai.

 

 

Kādas ir tavas pirmās atmiņas un iespaidi par Rūjienas vidusskolu?

Skolas gaitas uzsākot, skola šķita sveša un liela, taču man bija paveicies ar lielisku klases kolektīvu un audzinātāju Sarmīti, kas man palīdzēja ātri vien iejusties skolas dzīvē un svešajās telpās. Visvairāk atceros lielo uztraukumu sākumā - jutu ļoti lielu atbildību par skolu, biju ļoti saspringta, taču tas viss ātri  mainījās, kad sapratu, ka skolā nav nemaz tik grūti, ja ir centība un apņēmība.

Kādas ir tavas sajūtas šobrīd, kad jau pavisam drīz atvadīsies no Rūjienas vidusskolas?

Sajūtas ir pretrunīgas - no vienas puses tas ir liels satraukums un nepacietība, jo vēlos doties tālāk, attīstīt un izzināt sevi, taču jau no septembra dažkārt pārņem skumīgas sajūtas, ka visi ierastie pasākumi un notikumi Rūjienas vidusskolā nu ir pēdējie - pēdējā Zinību diena, Skolotāju diena...

Kas tev, pametot šo skolu, pietrūks visvairāk?

Varu teikt, ka pietrūks visa, jo skolā es tagad jūtos kā otrajās mājās. Visvairāk laikam pietrūks klasesbiedru, ar kuriem kopā piedzīvots tik daudz jauku un interesantu atmiņu, par kurām vēl ilgi varēs runāt un domāt. Esmu ļoti pieradusi pie visa, ko skola man sniedza, - gan pie saprotošajiem skolotājiem, gan pie lielā ārpusklašu aktivitāšu klāsta.

Arī tu esi piedzīvojusi 9.klases "jampadraci", kad pēc atestāta saņemšanas  valda apjukums par to, kur doties tālāk. Tu izvēlējies turpināt savas mācības Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, taču jau pēc mēneša atgriezies. Kas Tevi mudināja atgriezties  Rūjienas vidusskolā? Vai tu nenožēlo savu rīcību?

Jā, arī man galvā šaudījās miljons domu, ko darīt tālāk. Šķita, ka ātrāk gribas mesties svešumā un visā jaunajā. Biju saņēmusi uzaicināju mācīties Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, tāpēc tas lika man apdomāt šādu iespēju. Pēdējā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas uzņemšanas dienā ilgi stāvēju skolas pagalmā un vēl tad nespēju izlemt - doties iekšā vai tomēr nē. Nonācu pie tā, ka ir jāmēģina. Tā es arī izmēģināju. Biju pieteikusies mācīties humanitārajā novirzienā, taču dažas dienas pirms skolas gaitu uzsākšanas uzzināju, ka uz šo novirzienu nebija pieteikušies pietiekoši daudz skolēnu, tāpēc man nācās mācīties komercdarbības novirzienā, kas mani nepavisam neaizrāva. Bija divi iemesli, kāpēc nolēmu atgriezties, - komercdarbība mani neuzrunāja, kā arī tajā mācību gada sākumā VPĢ bija liels skolēnu skaits, tāpēc nācās dzīvot pārpildītās kopmītnēs, kā arī mēneša laikā neatradu nevienu citu izdevīgu dzīvesvietu. Es nenožēloju to, ka atgriezos, jo tomēr skolā ar mazāku skolēnu skaitu ir daudz vieglāk un labāk mācīties.

Tu Rūjienas vidusskolā mācies jau kopš pirmās klases. Kā tu,gadiem ejot,vērtē pārmaiņas skolas dzīvē?

Pārmaiņu ir ļoti daudz. Skola ar katru gadu tiek uzlabota gan izskatā, gan sadzīvē. Katru mācību gadu jauniešiem  tā piedāvā arvien vairāk iespēju , kā pavadīt brīvo laiku. Iespaidīgākais jauninājums Rūjienā un skolas dzīvē pavisam noteikti ir jaunā sporta halle, kur tagad ir iespējamas organizēt visdažādākās sporta aktivitātes, kuru skolēni ir ļoti iecienījuši. Lai gan skolēnu tagad ir daudz mazāk, nekā bija pāris gadus atpakaļ, skola visu laiku turpina attīstīties. Ja pirmajā klasē rakstījām burtnīcās un ar krītu uz tāfeles, tad nu jau mums ir iespēja izmantot interaktīvās tāfeles, datorus un citas tehnoloģijas, kas ievērojami atvieglo mācību darbu.

Kuri mācību priekšmeti tev šajos 12 gados ir patikuši visvairāk?

Vēl joprojām neesmu sapratusi, kuri mācību priekšmeti man patīk vislabāk.  Varu nosaukt dažus, kas ne tik labi iet pie sirds, taču īpašu favorītu nav. Vislabāk man padodas svešvalodas un eksaktie mācību priekšmeti, kā bioloģija un ķīmija.

Vai gadu gaitā ir mainījušies tavi uzskati par Rūjienas vidusskolu?

Jā, mani uzskati ir mainījušies. Skolas gaitu sākumā domāju, ka Rūjienas vidusskola ir vien tāda mazpilsētas skola, kuru īsti nevar salīdzināt ar citām lielākām skolām, taču laika gaitā mani uzskati ir pavisam mainījušies. Esmu sapratusi, ka Rūjienas vidusskola ir labā līmenī un daudz attīstītāka par daļu no lielpilsētu skolām.

Vai jau esi izlēmusi, ko turpināsi darīt pēc 12. klases absolvēšanas? Ar ko vēlies saistīt savu dzīvi?

Tāda sajūta, ka stāvu lielā krustojumā, bet nezinu, kuru virzienu izvēlēties, jo variantu ir vairāk kā viens vai divi. Pagaidām vēl domāju, ar kādu jomu saistīšu savu dzīvi, taču esmu pārliecināta, ka studēšu un turpināšu savu izaugsmi.

Tu esi Rūjienas vidusskolas ''Gada skolēns 2013''. Kā tu to paveici? Kas tev dod iedvesmu regulāri un cītīgi mācīties?

Visticamāk, ka es to paveicu ar centību un neatlaidību. Man nepatīk sēdēt malā, es labprāt iesaistos un izmantoju iespējas, kuras man tiek sniegtas. Visvairāk mani motivē domas par savu nākotni un šis tituls "Gada skolēns 2013", kas ir milzīgs pagodinājums, taču arī liela atbildība, kuru es tagad izjūtu. Taču tas nav slikti, jo zinu, ka apbalvojums mani motivēs neapstāties un tikai progresēt. Arī mani dažkārt pārņem slinkums, taču ir jāsaņemas un jāatrod tādas dienas, tādi brīži, kuros ir jāstrādā kaut vai ar sakostiem zobiem. Ticiet man, rezultāts būs.

Kurš notikums no 12 skolā pavadītiem gadiem atmiņā palicis visvairāk?

Vislabāk atmiņā palicis 9. klases izlaidums, kaut gan domāju, ka nākamā gada izlaidums atmiņā paliks vēl spilgtāk un emocionālāk. Taču 9. klases izlaiduma dienā piedzīvoju pāris muļķīgu neveiksmju, un šķita, ka tā ir mana melnā diena, bet, kad sākās pasākums, visas likstas tika aizmirstas, un tagad šo dienu atceros ar uzjautrinājumu un platu smaidu sejā.

Kas būtu tas, ko tu novēlētu šai skolai, skolotājiem un nākamajiem absolventiem?

Es novēlu šai skolai turpināt savu straujo attīstību, kā arī skolēnu skaita palielināšanos, lai atkal varētu izveidot vismaz divas stabilas vidusskolas klases. Nākamajiem absolventiem novēlu un mudinu viņus saņemties, ņemt visu, ko skola sniedz, nesēdēt malā un popularizēt mūsu skolu, piedaloties konkursos un olimpiādēs.

Paldies par sarunu! Bija ļoti interesanti uzzināt tavu viedokli. Novēlu tev labus rezultātus eksāmenos! Lai piepildās tavi nākotnes sapņi un viss izdodas!

Krista Šķiņķe